sestdiena, 2017. gada 19. augusts

KABAČU ZIEDU OMLETE

kabaču ziedi, cukīni ziedi

Omlete - tā ir klasika, ko gandrīz ikviens savā dzīvē ir gatavojis. Nekā sarežģīta, tomēr katram pavāram ir ko teikt par šo vienkāršo un ikdienišķo, visbiežāk, brokastu ēdienu. Omletes mēdz cept gan no tikai sakultu olu masas, gan tai mēdz pievienot arī pienu vai saldo krējumu. Atšķiras uzskati arī par to, cik daudz cepšanas laikā omleti kustināt - neaiztikt nemaz vai arī  tikko kā olu masa sāk sarecēt, to ar dakšu vilkt no pannas ārmalas virzienā uz vidu, lai virskārtas nesarecējusī olu masa nokļūtu pie pannas dibena un ceptos. Krasi pretēji uzskati valda par omletes gatavību - sākot ar vidū gana plūstošas tekstūras omleti, kam franču valodā apzīmē ar terminu baveuse un visbeidzot ar viscaur stingru omleti, ko apmet vēl uz otru pusi, lai paceptu vēl. Omleti uz karstas pannas cep 1-2 minūtes atkarībā no vēlamās gatavības. Omlete nav olu kultenis, tāpēc es to neieteiktu maisīt. Ja tomēr šķiet, ka tās virskārta ir pārāk jēla un šķidra, pannu nedaudz sasver pret sevi, lai šķidrā masa satek uz leju un sakrājas, tad apakšējo omletes malu ar lāpstiņu uzmanīgi paceļ nedaudz uz augšu, lai vēl šķidrā olu masa satek zem omletes, visbeidzot pannu atgriež horizontālā stāvoklī, liek uz uguns un dažas sekundes vēl turpina cepšanu. Vislielākā vienprātība valda par cepšanai izmantojamajām taukvielām - omleti cep sviestā un tikai sviestā, lai piešķirtu patīkamu garšas niansi un lai tā paceltos čagana. Protams, pats svarīgākais ir kvalitatīvas olas. Iesaku izmantot tikai un vienīgi bio olas, jo olu garšu ietekmē ne tikai tas, kādā vidē un apstākļos vistas tiek turētas, bet ļoti daudz arī to barība. 

kabaču ziedi, cukīni ziedi
 
kabaču ziedi, cukīni ziedi

kabaču ziedi, cukīni ziedi
Vidū viegli plūstoša omlete, ko francūži sauc par omelette baveuse
3 pērļu vistu bio olas
4 kabaču ziedi
jūras sāls un svaigi malti baltie pipari
sviests cepšanai

Bļodā ar dakšu viegli sakuļ olas, nedaudz sasāla. Kabaču ziedus garenvirzienā pārgriež uz pusēm un sviestā uz pannas no abām pusēm apcep, sasāla un sapiparo. Pārlej ar sakulto olu masu un bez kustināšanas cep aptuveni minūti. Trešdaļu omletes pārloka un to no pannas uzslidina uz šķīvja. Dekorē ar mikrozaļumiem. Pasniedz ar lapu dārzeņu salātiem. 

Pērļu vistu olas iespējams iegādāties eko produktu veikalā Unce eko Mārupē. Kabaču ziedus piegādā saimniecība Mieriņi un saimniecība Baltiņi, tie iegādājami virtuālajā zemnieku tirgū Svaigi.lv un eko produktu veikalā Unce eko Mārupē.

trešdiena, 2017. gada 16. augusts

RUKOLAS UN ZEMEŅU SALĀTI AR BALZAMETIĶA EMULSIJMĒRCI


Vasarai piestāv vienkārši, sezonāli un nesamocīti salāti. Īsajā sezonā, kad augļi, ogas un dārzeņi ir pilnbriedā, tie jāizmanto pēc iespējas svaigi, tāpēc bieži vien jāpaplašina to saderības skatījums tālāk par ierastajiem izmantošanas veidiem. Augļu un ogu saderība ar gaļu un zivīm daudzās kultūrās ir sena tradīcija. Iesaku izmēģināt ne tikai skābētus vai marinētus augļus un ogas pasniegt kā pamatēdienu piedevas, bet arī svaigus izmantot kā sāļā ēdiena sastāvdaļu. Zemenes un ilgi izturēta balzametiķa saderība ir noturīga, pat gatavojot desertus zemenes bieži tajā iemarinē, jo izturēts balzametiķis ir sīrupaini salds, ar maigu asumiņu pēcgaršā. Izmantojiet vismaz 12 gadus izturētu Modenas balzametiķi! Rukola salātiem piešķir vircotu asumiņu un viegli grauzdētie rieksti - sveķainumu (ciedru riekstu vietā salātu struktūrai var pievienot viegli grauzdētas pistācijas). Šie salāti labi sader ar minimāli grilētu liellopa gaļu, piemēram vidēji ceptu pleca biezās daļas steiku (angliski - butler's steak jeb flat iron steak).

saišķis rukola
2-3 saujas zemenes
1/2 sauja viegli apgrauzdēti ciedru rieksti
pāris šņāpieni svaigi malti sarkanie pipari

balzametiķa emulsijmērce

Uz nokaitētas pannas (bez taukvielām!) uzber ciedru riekstus un maisot viegli apgrauzdē līdz sāk izdalīties patīkams aromāts, bet rieksti negūst grauzdējumu vai piedegumu, zaudējot riekstu garšu. Bļodā liek rukolu, pievieno zemenes, mazas - veselas, lielākas - pārgrieztas uz pusēm, lielas - sagrieztas četrās daļās. Salātus pārber ar svaigi maltiem sarkaniem pipariem un iemaisa balzametiķa emulsijmērci, ko gatavo pikucīti medus sinepju iejaucot balzametiķī un sakuļ ar olīveļļu (etiķa un eļļas attiecība 1:3) līdz veidojas iespējami viendabīga, iebiezinātas konsistences mērce. Beigās salātus pārber ar viegli apgrauzdētajiem ciedru riekstiem un ceļ galdā!

Dažāda izturēšanas ilguma Modenas ražotāja Riccardo Giusti balzametiķus var iegādāties uzņēmuma Cesars internetveikalā.

otrdiena, 2017. gada 8. augusts

KATALĀŅU TOMĀTMAIZE (PA AMB TOMAQUET)

Katalāņu tomātmaize (pan con tomate)

Tomātmaize ir manu bērnības brokastu garša. Jāatgādina, ka tajos laikos tomāti bija izteikti sezonāls produkts. Pirmie siltumnīcu tomāti parādījās pavasarī, bet savā ziņā tas bija retums veikalu plauktos. Tāpēc arī gada pirmais tomāts, rūpīgās šķēlēs sagriezts, tika apēsts uz sviestmaizes. Svaiga baltmaizes šķēle pārziesta ar sviestu un tomāta šķēle uz tās, šķipsna sāls, reizumis pa virsu plāns sīpola gabaliņš vai sasmalcinātas dilles. Jau pavisam citos apstākļos brokastu tomātmaize atkal man kļuva īpaši mīļa. Spānijā, bet jo sevišķi Katalonijā, populārākā brokastu tapa ir apgrauzdēta maizes šķēle ar tomāta mīkstumu un dāsnu šļuku olīveļļas (katalāniski - pa amb tomàquet). Visu Spānijā nodzīvoto laiku tomātmaize kļuva par manām otrajām brokastīm. Patiesībā par pirmo ēdienreizi, jo agri no rīta izdzeru tikai tasi kafijas. Sentimenta vadīta pa amb tomàquet ar prieku gatavoju Latvijas tomātu sezonā, kad tie ir saulē nobrieduši, gatavi, saldi un koncentrēti. Tā kā pa amb tomàquet raksturo vienkāršas un tīras garšas - tomāts, lauku maize un olīveļļa - visiem produktiem ir jābūt jo īpaši kvalitatīviem. Par produktu izvēli šefpavāriem un vēsturniekiem uzskati mēdz dalīties. Maize, tā parasti ir ilgi raudzēta rustiska lauku maize, ko cep no pelēkajiem miltiem (katalāniski - pa de pagès). Var izmantot arī kvalitatīvu baltmaizi (bageti) un pilngraudu maizi, taču tas noteikti nebūs katalāņu tradīcijās. Receptēs bieži minēti tomāti ķekaros (katālāniski - tomàquets de ramallet, tomàquets de penjar), bet noteikti tiem jābūt sarkaniem (Spānijā atzīst tikai sarkanos tomātus :)), saldiem un saulē nobriedušiem. Es izvēlos miltainus tomātus, jo sulīgie ātri samērcē maizes mīkstumu, un tomātmaize pārvēršas par putru, zaudējot tekstūru kontrastu. Katalānijā ir pieci aizsargātas ģeogrāfiskas izcelsmes olīveļļas ieguves apgabali, no kuriem var izvēlēties izcilu mehāniskiem līdzekļiem iegūtu pirmā spieduma olīveļļu, gan no populārākajām 'Arbequina' šķirnes olīvām, gan daudz retākajām 'Farga', 'Morrut' vai 'Sevillenca' olīvām.

Vienkāršība izpaužas arī katalāņu tomātmaizes pagatavošanā. Nobriedušu tomātu pārgriež uz pusēm un ar griezuma vietu rīvē pa raupjo sakaltušās šķēles virsu līdz viss mīkstums ir norīvējies. Agrāk maize netika griezta ar slaisera precizitāti, tāpēc itin viegli varu iedomāties, ka nelīdzena maizes šķēle, kad tā ir krietni sakaltusi, gatavam tomātam kļūst par īstu rīvi. Maizei pa virsu katra katalāņu saimniece uzlies dāsnum dāsnu šļuku olīveļļas un pārbērs ar šķipsnu sāls. Gatavs! Mūsdienās šai receptei maizi speciāli nekaltē, to grilē uz grila vai grilpannas. Nebrīnieties, ja joprojām šī tapa tiek pasniegta tradicionālā veidā - apgrauzdēta maizes šķēle, pārgriezts tomāts, olīveļļas trauciņš un sāls. Tāds do it yourself (dari pats!) komplektiņš. Un neaizmirstiet, ka sāli ber uz maizes pirms to ierīvē ar tomātu, jo, rīvējot tomātu, sāls tiek vienmērīgi izrīvēts pa maizes šķēli. Mūsdienīgāks tapas pagatavošanas veids izmanto rīvi. Tomāti tāpat tiek pārgriezti uz pusēm un mīkstums uz rīves tiek norīvēts (mizas aizmet). Sarīvētajam mīkstumam pievienot olīveļļu, sāli un visu sajaukt pirms ziešanas uz maizes šķēles vai arī uz apgrauzdētās šķēles katru sastāvdaļu likt atsevišķi - uzziest sarīvētos tomātus, pārslacīt ar olīveļļu un uzbērt sāli, ir personiskas izvēles jautājums.

Katalāņiem pa amb tomàquet ir kas vairāk par vienkāršu recepti, kulinārijas tehniku vai tradīciju, ierīvēt sakaltušu maizi ar tomāta mīkstumu ir daļa no katalāņu kulinārās identitātes. Ja mājās nav nekā ēdama, tad katalānim atradīsies sakaltusi maizes rika, tomāts un olīveļļa. Ja ne tomāts, tad vismaz noteikti divas būtiskas Vidusjūras virtuves sastāvdaļas - maizes rieciens un olīveļļa, un tieši šāds ir tomātmaizes pirmsākums - maizes un olīveļļas savienība, kas pārmantota no grieķiem. Vēlāk, kad tomāti sasniedza Ibērijas pussalas vienkāršo ļaužu galdus, tie pievienojās arī uz maizes šķēles, kas aizdarīta ar eļļu. Un tomātam tur ir sava vieta, jo tā mīkstums samērcē pastāvējušu un sacietējušu lauku maizi, padarot to atkal ēdamu. Vēsturnieki apgalvo, ka pirmā  pa amb tomàquet recepte datēta ar 1884.gadu. Senos laikos receptes bieži līdzinājās praktiskiem padomiem, jo ikdienas saimniecībā arī aizkaltusi maize bija jāizlieto.  Klasisko tomātmaizi mēdz pasniegt arī ar Ibērijas šķiņķi, anšoviem vai Mančego sieru. Un vēl, itāļi gatavo pane e pomodoro, nerisinot intrigu, kur recepte cēlusies, itāļu tomātmaizi var atpazīt pēc bazilika. Pretēji itāļu kulinārajai tradīcijai ar nešķiramo tomāta un bazilika saderību, ne spāņi, ne katalāņi neaizraujas ar baziliku, ja vispār to lieto.

Katalāņu tomātmaize (pan con tomate)

Katalāņu tomātmaize (pan con tomate)

2 lauku maizes šķēles
2 vidēji lieli tomāti (gatavi, miltaini, saldi un sarkani)
extra virgin katalāņu olīveļļa
1 ķiplokdaiviņa
jūras sāls pārslas
baltie pipari

Nogriež divas vidēji biezas maizes šķēles un no abām pusēm apgrilē. Ķiploka daiviņu pārgriež uz pusēm un ar griezuma vietu ierīvē abas šķēles, kamēr tās vēl karstas. Tomātus pārgriež uz pusēm, uz rīves norīvē mīkstumu, vienlaikus sasmalcinot mīkstumu un atdalot to no mizām (ļoti laba tehnika - mīkstums sarīvējas, mizas paliek virs rīves), ļauj mirkli nostāvēties, lai masa noslāņojas - mīkstums virspusē, sula apakšā. Ņemot no virsas, maizes šķēles bagātīgi pārziež ar tomāta mīkstumu, dāsni pārslaka ar olīveļļu, pārber ar sāls pārslām un svaigi maltiem pipariem. Tūlīt pat ceļ galdā, kamēr tomātu sula nav izmērcējusi maizes mīkstumu. Bon profit!