Tanzānijai piederošās Zanzibāras salas tiek sauktas arī par Garšvielu salām. Un ne velti, jo Pembas sala ir noklāta ar nagliņkoku audzēm, ierindojot to lielāko krustnagliņu eksportētāju starpā. Tāpat salās audzē kardamonu, kanēļkokus, ingveru, citronzāli un citas garšvielas. Savukārt pludmalēs stiepjas kokospalmu audzes, un nav brīnums, ka lielākā daļa zanzibāriešu ēdieni ir cepti kokosriekstu pienā. Izsenis tirdzniecības kuģi musonu vēju dzīti pietauvojās Zanzibāras krastos, un tā salas kļuva par nozīmīgu tirdzniecības mezglu starp arābu pasauli, īpaši Persijas līča valstīm un Āfrikas vidieni. Daļa no tigotāju un jūrasbraucēju atvestajām sēklām palika salās, kur tropu klimata auglīgajā augsnē tās labi ieaugās. Dažādās kultūras un daudzveidīgie augļi, dārzeņi un garšvielas veido izteiksmīgo zanzibāriešu virtuvi. Kokosriekstu pienā iejauktā maize ir viegli apcepta, tā ir maiga un mīksta, un tās gabaliņi iemērkti bagātīgajās mērcēs, tās lieliski uzsūc. Savos pirmsākumos tā ir bijusi ļoti līdzīga pitai, tikai ir cepta biezāka un nav veidojusi gaisa kabatas. Mūsdienās tā vēl tiek bagātināta ar olu.
450g kviešu milti
250ml kokosriekstu piens
1ola
12g sausais maizes raugs
šķipsna sāls
sezama sēklas maizes apbēršanai
Bļodā sajauc miltus ar raugu un sāli, pielej kokosriekstu pienu, kurā iekulta ola. Veido mīklu un to mīca līdz tā kļūst elastīga. Saveļ bumbā un raudzē aptuveni 40 minūtes vai līdz kamēr mīkla dubultojusies. Uzrūgušo mīklu sadala 6 daļās un katru no tām saveļ bumbā. Mīklas bumbas izrullē vai saplacina, beigās vienu sānu nedaudz pavelk – tā veidojot tradicionālu šīs maizes formu, kas atgādina lāsi. Pārber ar sezama sēklām. Liek cepties uz gailošas pannas. Pēc pāris minūtēm maizi apveļ otrādi un viegli apcep arī no otras puses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru