Fantastiski garšīga uzkoda, kurai izmantoti man ļoti mīļi produkti - baklažāni, mīkstais kazas siers, valrieksti un zātars. Ja kādam ir izteikta nepatika pret kazas sieru, to var aizstāt ar govs piena svaigo sieru (Philadelphia, Rasa). Šī ir viena no tā uzkodām, ko var gatavot salātu vietā it īpaši papildinātu ar tomātiem un melnajām, sālītajām olīvām (tām olīvām, kas netiek uzglabātas šķidrumā un vizuāli izskatās sačervelējušās). Taču vislabāk šie baklažāni iederēsies kā daļa no uzkodu plates, ko Kaukāzā, Levantē un Balkānos dēvē par mezi. Lūk, 6-8 tādas dažādas uzkodas, starp kurām ir humuss, dolmas un koftas. Šīs uzkodas noteikti ir ne tikai interesantākas un garšīgākas, bet arī daudzkārt veselīgākas par čipšiem, sāļajiem riekstiņiem, popkornu un fritējumiem. Pagatavošana prasa nedaudz pacietības, sagatavojot baklažānu, taču visiem skeptiķiem varu apliecināt, ka baklažānus var pagatavot mutē kūstošus.
Esmu nedaudz skeptiska pret fabriku švammīgajiem baklažāniem, tāpēc izmantoju katru iespēju iegādāties bioloģiski audzētus baklažānus veikalā Zaļā govs vai tiešajā tirdzniecībā no Itālijas zemniekiem, jo tie ir daudz gaļīgāki un tiem piemīt garša. Jā, baklažāniem ir garša, tie nav bezgaršīgi! Patiesībā baklažāniem ir samērā intensīva garša, ja vien neizvēlas masu produkciju, jo tās vienmēr ir šķirnes, kas izdevīgākas ražotājam (audzētājam) - ātri aug un neslimo, daudz ražo, lieli augļi (vai citas daļas, atkarībā no produkta)... Lai cik dīvaini tas nebūtu, bet garšas īpašības ne tuvu nav primārās, lai arī varētu domāt, ka tādus produktus pirktu vairāk. Nē, notiek gluži pretējais - masu produkti maina patērētāju izpratni, gaumi un garšu izjūtu. Liekas savādi, bet arī Latvijā aug paaudze, kas pazīst galvenokārt lielveikalu izskata un garšu dārzeņus.
4 vidēji lieli baklažāni
100-150 ml valriekstu eļļa (vai aukstā spieduma olīveļļa)
4 brangas ķiplokdaiviņas
zātars
jūras sāls
svaigi malti Teličeri melnie pipari
Pildījumam:
200 g mīkstais kazas siers
150-200 ml saldais krējums
150 g valrieksti (sver lobītus riekstus)
Baklažānus gareniski sagriež plānās šķēlēs. Katru šķēli ierīvē ar sāli un sagaida līdz sāk izdalīties ūdens. Rūgtenajām baklažānu šķirnēm kopā ar ūdeni izdalās arī tas, taču liela daļa populāro veikalu šķirņu nav rūgtas. Tomēr mitrums uz baklažāna šķēlēm nodrošina to, ka cepoties tās uzsūc mazāk eļļu un/vai nelīp pie pannas. Es baklažānu šķēles apcepu uz grilpannas pilnībā bez eļļas. Kamēr gaida līdz baklažānu šķēlēm izdalīsies ūdens, ķiplokdaiviņas izspiež ķiplokspiedē un sajauc ar eļļu un ļauj ievilkties.
Uzkarsē grilpannu un baklažānu šķēles no abām pusēm apcep mīkstas. Tikko noņem no pannas, tās kārto traukā un nekavējoties dāsni pārziež ar ķiploku eļļu, sasāla un sapiparo. Šķēles traukā kārto vienu virs otras. Traukam uzliek vāku un diennakti ledusskapī ļauj eļļai un ķiplokiem ievilkties baklažānu šķēlēs.
Gatavo pildījumu. Samaļ (sasmalcina blenderī) valriekstus. Mīksto kazas sieru sajauc ar saldo krējumu un samaltajiem valriekstiem, un atstāj uz stundu, lai savelkas garšas. Ja nav laika tik ilgi gaidīt, valriekstus pirms malšanas sausā pannā viegli apgrauzdē. Katrā baklažānu šķēlē ierullē vienu deserta karoti pildījuma. Pārber ar zātaru, ja ne pieciešams, sasāla un sapiparo. Var pārslacīt ar valriekstu eļļu, granātābolu mērci (melasi), pārbērt ar granātābola sēkliņām vai pētersīļiem.
Izmantoju saimniecības Burkānciems (exŠiļi) mīksto (svaigo) kazas sieru, kas iegādājams Kalnciema kvartāla Zemnieku tirdziņā un veikalā iDille Barona ielā 46, t/c Barona centrs. Iesaku izvēlēties svaigus, treknus (eļļām bagātus) valriekstus, piemēram, Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona uzbeku produktu stendā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru