Rāda ziņas ar etiķeti čabata. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti čabata. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2014. gada 31. jūlijs

GRAUZDIŅŠ AR KAZAS SIERU UN CŪKU PUPĀM


Jau vairākus gadus visiem stāstu, ka ēst pilnībā nobriedušas cūku pupas, kas ir sasniegušas savu bioloģisko gatavību un ir labs sēklas materiāls, ir etniski specifiska parādība Latvijā un varbūt vēl šur tur kaimiņos. Cūku pupas vislabāk garšo, kamēr tās ir koši zaļā krāsā (nav sākušas dzeltēt), ir kraukšķīgas, ar izteikti svaigu garšu. Tās tikvien kā applaucē sālsūdenī vai pāris minūtes pavāra, un noskalo ledusaukstā ūdenī, lai apturētu tālāku gatavošanos. Lai arī ēdama, pupu cietā miza sagrauj to vieglo un kraukšķīgo struktūru un ir pilnīgi bezgaršīga, tāpēc tai neredzu vietu ēdienos.

Cūku pupas lieliski sader ar svaigo kazas sieru, maigu bifeļmātes piena mocarellu, burratu, fetu, tomātiem, franču estragonu, zātaru, citronbaziliku, dillēm, citronu eļļu. Šī ir ļoti vienkārša recepte, ko dažādos izpildījumos esmu ēdusi daudzviet pasaulē, jo cūku pupu izplatība ir daudz plašāka, kā varam to iedomāties. Tā ir lieliska alternatīva tomātmaizei, un lieti noder vēlajām brokastīm, launagam vai piknikam.

Smērēšanai piemērotu kazas sieru var pagatavot pats bezpiedevu svaigajam kazas sieram pievienojot izspiestu ķiploka daiviņu un ļoti smalki sasmalcinātas dilles. Var izmantot jau gatavu svaigo kazas sieru Ķiplociņš, ko gatavo Burkānciems (exŠiļi). Ja siers smērēšanai ir nedaudz par blīvu, pievieno karoti crème fraîche vai skābā krējuma. Grauzdiņiem izmanto veikalā pirktu vai pašceptu čabatu.







Čabatu sagriež šķēlēs, pārslaka ar olīveļļu un apgrauzdē. Kazas sieru sagatavo smērēšanai: bezpiedevu svaigajam sieram pievieno smalki sagrieztas dilles un izspiestu ķiploka daiviņu. Ja siers smērēšanai ir nedaudz par blīvu, pievieno karoti crème fraîche vai skābā krējuma. No pākstīm izlobītas pupas, kam novilkta miza, divas minūtes pavāra sālsūdenī, nokāš un noskalo ledusaukstā ūdenī, lai apturētu tālāku gatavošanos. 

Uz grauzdiņa uzsmērē sagatavoto kazas sieru, pa virsu ber cūku pupas, pārkaisa ar estragona lapiņām, pārslaka ar citronu olīveļļu un pāris šņāpieniem piparu maisījuma. Ja vēlas ko nedaudz pikantāku, uzpilina nedaudz kārtīgi nogatavinātu, biezu balzamiko etiķi. Estragona vietā kā garšviela man patīk zātars, tikai tad to labāk uzbērt uz siera un tad bērt pupas. Piedevās var pasniegt dažādu tomātu salātus, kas pārslacīti ar olīveļļu. Pasniedz ar manzanilla heresu.

Burkānciems ražotie svaigie kazas sieri, gan bezpiedevu, gan Ķiplociņš iegādājami Kalnciema kvartāla Slow Food tirdziņā katru sestdienu.
Puglissima Olio Limon (olīveļļa spiesta kopā ar citroniem), vairāk info www.puglissima.com


trešdiena, 2014. gada 2. jūlijs

MĀJĀS CEPTA ČABATA (CIABATTA)



Čabata (itāliski - ciabatta, ar nozīmi rītakurpe, čība) ir viena no tām svešzemju maizēm, kas jau ieņēmusi stabilu vietu mūsu jauno laiku ēdienkartē. Lielveikalos tās karstas un kūpošas var nopirkt turpat uz vietas ceptas. Savukārt veikalu plauktos var nopirkt jau gatavus maisījumus čabatas cepšanai. Tomēr gan vienā, gan otrā gadījumā būtu vērts pārliecināties par visām sastāvdaļām, jo to noteikti būs vairāk nekā šajā receptē, ieskaitot nevēlamas E-vielas. 

Čabata ir gaisīga maize ar lielām porām un plānu garoziņu. Tās izcelsme ir Ligūrijā, bet tās variācijas sastopamas it visur pasaulē. Neierasti, bet čabatu cep no mitras mīklas (nemēģiniet piebērt vairāk miltus, lai mīkla mīcot neķertos pie rokām, tā visu sabojāsiet!), puse mīklas lēni rūgst, nodrošinot dziļu un bagātu čabatas mīkstuma aromātu un garšu, un, darbojoties ar mīklu, tajā cenšas saglabāt iespējami daudz izveidojušos gaisa burbulīšus.

Čabatu cepu pirmo reizi, pieejamu recepšu bija diezgan daudz, bet es necentos ne tās izzināt, ne salīdzināt, jo mājās cept čabatu mani pamudināja nesen iegādāta maizes cepšanai veltīta grāmata, kuras autors ir autoritāte šajā jomā - Pols Holivuds (Paul Hollywood). Nebūdams itālis, tomēr labs cepējs, kas kā tagad varu novērtēt piedāvā ļoti saprātīgu  recepti. 


1 čabatas klaipam:

200g maizes milti
4g maizes raugs
150 ml silts ūdens
1ēdamk. olīveļļa
3g sāls
milti un manna garozas veidošanai
Būs nepieciešams plastmasas ēdienu konteiners mīklas raudzēšanai

Bļodā kopā sajauc pusi miltu, pusi rauga un pusi ūdens, veidojot viendabīgu mīklu. Bļodu pārsedz ar pārtikas plēvi un mīklai istabas temperatūrā ļauj rūgt vismaz 6 stundas. Šī lēni un ilgi rūgusī mīkla piešķir čabatai tās īpašo garšas buķeti. 

Tālāk mīklu var mīcīt virtuves kombainā ar mīklai domātajām lāpstiņām vai arī ar rokām. Bļodā rūgstošajai mīklas daļai pievieno atlikušo miltu, rauga un ūdens daļu, kā arī eļļu un sāli. Visu sajauc un turpina mīklas mīcīšanu uz darba virsmas vai virtuves kombainā vismaz 15 minūtes. Mīkla joprojām būs ķepīga, bet elastīga un stiepšanai padevīga. No visa mīklas daudzuma bez problēmām vajadzētu varēt to izstiept vismaz 30 cm garu bez mīklas saplīšanas. Kantainu plastmasas ēdienu konteineru (15x15 cm) ierīvē ar eļļu, tajā vienmērīgi ieliek mīklu un pārsedz ar pārtikas plēvi. Mīklu istabas temperatūrā raudzē aptuveni 2 stundas. 

Uz darba virsmas uzber karoti mannas un tikpat daudz miltu, tos sajauc kopā un izbārsta nedaudz lielākā platībā kā raudzējamā plastmasas konteinera izmēri. Uz cepampannas izklāj cepampapīru un apbārsta ar miltiem un mannu. Uzmanīgi no raudzējamā trauka mīklu izgāž uz apbērtās darba virsmas, mīklu uzmanīgi saņem aiz galiem viegli pastiepjot, lai veidojas čabatas forma, un ar to pusi, pie kuras nav pieķērušies milti + manna, liek uz cepampannas. Visas šīs darbības veic uzmanīgi, lai iespējami vairāk saglabātu mīklā esošos gaisa burbuļus. Čabatu, pārsegtu ar mitru virtuves dvieli, uz pannas vēl raudzē 15 minūtes. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 220 grādos aptuveni pusstundu. Atdzesē uz restītēm.

Recepte no grāmatas Paul Hollywood's Bread.
Mana attēlā redzamā čabata laika trūkuma dēļ pēc uzlikšanas uz pannas praktiski netika raudzēta, tāpēc ir mazāk uzpūtusies.