ceturtdiena, 2014. gada 11. septembris

BARAVIKU UN MELNĀ ĶIPLOKA RISOTO



Risoto ir viens no ātrajiem ēdieniem. Varu apstiprināt to, ko reiz teicis Džemijs Olivers - precīzi 17 minūtes un gatavs! Tā ir, ja ievēro dažus noteikumus: izmanto risoto domātās rīsu šķirnes, buljonu rīsiem lej klāt vārošu, kas nodrošina, ka rīsi visu laiku gatavojas un temperatūra pannā nepazeminās. Un protams, ja saimniecei izveidojušies šādi tādi krājumi - iepriekš uzvārīts (un sasaldēts) buljons un apceptas sēnes.

Par risoto gatavošanas paņēmieniem esmu jau rakstījusi gana plaši ierakstā risoto un Milānas risoto, šo recepti publicēju garšu kombinācijas dēļ - baravikas lieliski sader kopā ar melno ķiploku. Pie šīm garšām labāk piestāv sarkanvīns gan klāt dzeršanai, gan pievienots rīsiem gatavošanas laikā, kad iekrāsos tos gaiši karmīnsarkanā krāsā.







Rīsus pirms gatavošanas nedrīkst mazgāt, jo tādējādi tie zaudēs cieti, kas risoto piešķir tekstūru!

300g baravikas
1l mājās vārīts dārzeņu vai vistas buljons
1 liels sīpols
2 daiviņas svaigais ķiploks
1 seleriju kāts
1 galviņa melnais ķiploks
200 ml Amarone vai cits sauss sarkanvīns
400 g risoto rīsi
100 g cieto šķirņu siers (sarīvēts)
pikucis sviests
kūpināts jūras sāls un piparu maisījums
sviets cepšanai

Ja sēnes nav iepriekš apceptas, tās notīra, gareniski sagriež un sviestā apcep. Sīpolu, svaigo ķiplokus un seleriju kātus smalki sagriež. Pannā uz lēnas uguns izkausē sviestu un apcep sagrieztos dārzeņus līdz tie mīksti, bet nav mainījuši krāsu, aptuveni 15 min. Tikmēr kastrolī uzkarsē buljonu. Uz pannas pievieno rīsus, palielina karstumu un tos apcep līdz tie kļuvuši caurspīdīgi, apmēram 1-2 min. Pievieno vīnu un samazina karstumu. Līdzko viss vīns iesūcies rīsos, tiem pielej pirmo kausiņu buljonu un piemet šķipsniņu sāls. Svarīgi, lai buljons būtu ļoti karsts, jo tad tas neapturēs rīsu vienmērīgu gatavošanos. Rīsus visu laiku pieskata maisot, lai tie neizžūst vai nepiecepjas pie pannas. Nākamo kausiņu buljona pievieno, kad rīsi uzsūkuši iepriekšējo. Šāda cepšana ar pakāpenisku buljona pievienošanu ilgs no 15-20 min. Kad rīsi nāk gatavi, pievieno apceptās baravikas un šķēlītēs sagrieztu melno ķiploku. Rīsu gatavību pārbauda to pārkožot, iekšpusē rīsam jābūt „pa kodienam”. Pareizi gatavojot, risoto ir neiespējami pārcept, lielākais ļaunums ir augstā temperatūrā un lielā buljona daudzumā mirkstoši rīsi. Kad risoto gatavs, to noņem no uguns un pievieno pikuci sviesta un sarīvēto sieru. Kārtīgi izmaisa, pannai uzliek vāku un atstāj risoto savilkties uz 2 minūtēm. Pasniedz nekavējoties, pārkaisot ar sieru un tomātu pārslām. Ceļ galdā ar itāļu Amarone vai 'Barolo' vīnu.

pirmdiena, 2014. gada 8. septembris

BEKU UN BARAVIKU BIEZZUPA


Iespējams zupai ir kāda attāla līdzība ar sēņu soļanku, par ko man pašai grūti spriest, jo soļanku tradīcijas neesmu pētījusi. Arī daudzās lētās un vienkāršotās pseidoversijas mani nav iedvesmojušas, tāpēc es pat neteikšu, ka šī ir modernā sēņu soļanka, jo tāda tā noteikti nav. Zupa ir ļoti aromātiska, sildoša, sātīga un ar izteiktu sēņu garšu, taču tajā apvienotas dažādas kulinārās tradīcijas un produkti, kas ierasti nav bijuši pazīstami soļanku izplatības areālā. Lieliska agrā rudens zupa, it īpaši ja mežos valda beku pārpilnība.

Dažas piebildes par sastāvdaļām. Vispirms uzvāra kārtīgu mājas buljonu, zupas kauliem ar gaļu pievienojot burkānus, selerijas sakni vai kātus, sīpolus, ķiplokus, puravu, pētersīļa sakni un labi daudz garšaugus un garšvielas - salviju, grieķu raudeni, muskatziedu, kadiķogas, lauru lapas, garos piparus, kubebas piparus, virces, melnos piparus. Neliels kūpinājuma akcents zupai der, taču pārāk ar kūpinātiem kauliem un desām aizrauties neiesaku. Zupa, manuprāt, iegūst vienkārši no mīkstas un kvalitatīvas gaļas un kūpinājuma notij pietiek ar kūpinātas paprikas pulveri, kam papildus vēl ir arī burvīga krāsa. Bez mājas buljona aromātu un garšu zupai piešķir sofrito mērce, asumiņu piedod asais paprikas pulveris un kaperi. Zupas biezumu veido kartupeļi un grūbas, rupjais parastais vai pilngraudu bulgurs vai palestīniešu smalcinātie, negatavie kviešu graudi (freekeh).

3 l mājās varīts jēra vai liellopa gaļas buljons
500ml sofrito mērce
500g bekas un baravikas
2 saujas smalcināti negatavi kviešu graudi (freekeh), rupjais bulgurs vai grūbas
4-5 kartupeļi
2 tējk. kūpinātas paprikas pulveris (asais vai maigais pēc izvēles)
3 ēdamk. sālīti kaperi
jūras sāls un piparu maisījums
tumšās olīvas pēc izvēles
skābais krējums vai crème fraîche pēc izvēles

Grūbas, bulguru vai freekeh iepriekš mērcē aukstā ūdenī. Sēnes gareniski sagriež un sviestā apcep. Buljonam pievieno sofrito, kaperus un paprikas pulveri, pieber izmērcētās grūbas, bulguru vai freekeh un vāra līdz tie pusgatavi, tad pievieno smalki sagrieztus kartupeļus. Kad kartupeļi nāk gatavi, pievieno apceptās sēnes un olīvas (ja vēlas). Pasniedz ar skābu krējumu vai crème fraîche un baltmaizes grauzdiņu ar tapenādi (olīvu mērci).

ceturtdiena, 2014. gada 4. septembris

PEIPSIMĀ (PEIPSIMAA) SĪPOLI





Peipusa ezers ir labi pazīstams Latvijas makšķerniekiem, un patiešām zivju šeit netrūkst: kārdinoši kaltētu zivju krāvumi, kā arī iztālēm smaržojošas svaigi kūpinātas sīgas, repši un zuši. Taču Peipusa ezera piekraste ir ievērības cienīga arī ar kādu mazāk godātu, taču katrā mājsaimniecībā izmantotu garšaugu – Peipsimā (igauniski - Peipsimaa) sīpolu. Peipsimā ir jaunākais no jēdzieniem šejienes visnotaļ vēsturiski bagātajās sīpolu audzēšanas tradīcijā. Tikai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ar vārdu Peipsimā sāka apzīmēt Peipusa ezeram pieguļošās teritorijas, kam administratīvi ir cits dalījums. Tā vēsturiski ir etniski, lingvistiski un arī reliģiski daudzkrāsaina teritorija, kur kopā savijušās igauņu, krievu, baltvāciešu un votu kultūras tradīcijas, igauņu un senslāvu valodas un vecticībnieku, pareizticīgo un luterāņu rituāli. Peipsimā sīpolu gan īpaši lolojuši tikai vecticībnieki, tāpēc īpašo sīpolu jāmeklē tajās apdzīvotajās vietās, kur ir visblīvākās vecticībnieku apmetnes. Koši krāsotas koka mājeles cieši saspiedušās viena pie otras abpus šauriem un līkumotiem ceļiem. Pa vidu tām slejas lūgšanu nami, bet nelielās brīvās platības aizpilda stāvām dobēm pieblīvēti mazdārziņi, kas atdalīti ar žogiem, kuru stabi apkārti ar sīpolu virtenēm, kas reizē ir gan rota, gan tirdzniecības stends.

Vietējie uztur leģendu par septiņpadsmitā gadsimta vecticībniekiem, kas meklējot ticības brīvību uz Igauniju pārcēlušies no Krievijas otrpus ezeram līdzi ņemot arī sīpolus. Mūsdienās runāt par absolūtu sīpolu šķirnes tīrību ir grūti, tomēr nenoliedzami gadu simteņiem palieņu augstajās dobēs audzētie sīpoli ir kvalitātes simbols.  Tieši sīpoli izrādījušies veiksmīgākā no  audzējamajām kultūrām, kurus no applūšanas un sapūšanas pasargā īpaši veidota dobju sistēma. Tās ir dobes pusmetra augstumā ar šaurām taciņām starp tām, kurās sagulst nezāles un aiztek liekais ūdens. Dobes katru rudeni tiek noraktas un pavasarī veidotas no jauna, augsnē iestrādājot pērnās nezāles. Gadatirgū vietējos sīpolus ir viegli atšķirt – tie ir nedaudz saplacinātas formas, krāsā no maigi zeltainas līdz blāvi rozīgai, garšā izteikti aromātiski un ļoti sulīgi, taču bez sīvuma. Īpaša kvalitātes zīme ir to ilgais uzglabāšanas potenciāls, kas nerada izbrīnu, jo novāktie sīpoli gozējas saulītē, pēc tam turpina žūšanu mazos, bet labi vēdinātos šķūnīšos vai nosegtās novietnēs.


Šķiet, ka tieši šobrīd vairāk kā jebkad agrāk sīpoli raksturo Peipusa ezera vecticībnieku dzīvi, kad jauniešiem vienmuļā ikdiena un pieticīgā iztikšana ir pamatots iemesls aizbraukšanai, savukārt ārzemniekus pievilina tikai īpašumi tiešā ezera krastā, kas kalpo kā vasaras rezidences. Peipsimā sīpols ir iesakņojies ne tikai ezera zemēs, bet arī ļaužu identitātē un vietējās kulinārajās tradīcijās. Sapīti glītās virtenēs tie atgādina par darba tikumu, bet sacepti kopā ar ezera zivīm vai pildītos pīrāgos nodod garšas kodu nākamajām paaudzēm. Tieši tāds reiz atvests no svešuma, cauri gadsimtiem nedaudz sajaucies ar citiem sīpoliem, pieradis pie palieņu augsnes un atradis augsto dobju audzēšanas sistēmu ir Peipsimā sīpols. 

Bildes no ikgadējā sīpolu gadatirgus Kallastē.







 







svētdiena, 2014. gada 31. augusts

JĒRA MALTĀS GAĻAS KEBABI


Tā pamazām pienākusi kārta arī jēra gaļas kebabiem. Jau iepriekš gatavoju cūkgaļas un liellopa kebabus, pie šīm receptēm arī sīkāk aprakstītas kebabu gatavošanas tehnikas.

Atšķirībā no cūkgaļas un liellopa gaļas, jēra gaļai piestāv vairāk un spēcīgākas garšvielas, kas raksturīgas Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem - granātābolu melase, zātars, sumaks, garie pipari un šašlika garšvielu maisījums, kura sastāvdaļas ir pilnībā Kaukāza saulē nobriedušas. Sīpoli ir vienīgie, kas nākuši no ziemeļiem - Peipusa ezera, kur vecticībnieki tos audzē jau gadsimtiem ilgi. Peipsimaa jeb Peipusa sīpoli ir nedaudz saplacinātas formas, maigi zeltaini vai bāli rozīgi un ļoti sulīgi.

 




1,5 kg malta jēra gaļa
2 Peipsimaa (Peipusa) sīpoli
5 ķiplokdaiviņas
1 ēdamk. kūpināts paprikas pulveris (pēc izvēles - maigais vai asais)
2 ēdamk. Spice House šašlika garšvielu maisījums (koriandrs, džambuls, raihons, saldā paprika, ķiploki)
2 ēdamk. zātars
2 ēdamk. sumaks
2 ēdamk. granātābolu melase
grieķu raudene
garšaugu buntīte - pētersīļi, koriandrs, piparmētra
piparu maisījums (Teličeri, kubebas, garie pipari, virces)
jūras sāls

Gaļu ļoti smalki samaļ. Sīpolu smalki sagriež, ķiploku izspiež ķiplokspiedē, pētersīļus, koriandru un piparmētru sasmalcina. Malto gaļu liek bļodā un pievieno kūpināto papriku, zātaru, sumaku, granātābolu melasi, raudeni un šašlika garšvielu maisījumu un visu kārtīgi izmīca. Turpina mīcīt, sajūtot masas tekstūru – tai jābūt ar labu saķeri un vijīgai. Labi izmīcīto masu pusstundu atpūtina ledusskapī. Ar mitrām rokām saviļā stingras gaļas bumbiņas, caurdur iesmu un viļājot gaļu pieplacina iesmam. Cep grilā uz oglēm. Cepšanas ilgums 5 - 8 minūtes, tas atkarīgs no maltās gaļas biezuma un grila karstuma. Kebabiem jābūt viscaur izceptiem, bet rozīgu viduci, lai saglabātu sulīgumu. Tikko tie izcepušies, uzreiz noņem no grila. Pārcepti kebabi būs sausi un graudaini. Pat tikai atrodoties karstuma tuvumā, tie turpina izžūt. Pasniedz ar plakanmaizi, piemēram, parasto pitu, vai turpat uz grila ceptu pitu, svaigu dārzeņu salātiem vai grilētiem dārzeņiem, sofrito un tzatziki mērci. Ceļ galdā ar Dienvidāfrikas MAN 'Pinotage' vīnogu vīnu.



Kubebas un Teličeri pipari, spāņu kūpināts paprikas pulveris, sumaks, kā arī šašlika garšvielu maisījums ir nopērkami Spice House garšvielu veikalā Upīša pasāžāSanta Maria zīmola Teličeri pipari dzirnaviņās ir pieejami arī Rimi tīkla veikalos. Dažādas ungāru paprikas iegādājamas ungāru produktu veikalā Hungaricum Ģertrūdes ielā 5a, ieeja no Skolas ielas. Grieķu raudene iegādājama veikalā Grauda spēks Lāčplēša ielā 61. Granātābolu melase iegādājama turku produktu veikalā Stambula Brīvības ielā 95.

piektdiena, 2014. gada 29. augusts

GRILĒTU DĀRZEŅU BIEZEŅZUPA


Receptei esmu iedvesmojusies no diviem citiem man ļoti mīļiem ēdieniem - Andalūzijas gaspačo un franču ratatuja. Šis ir vēl viens veids, kā izmantot vasaras beigu un rudens sākuma dārzeņus. Zupas pamats ir grilēta lauku stila maize, garšu buķeti veido grilētie dārzeņi, bet raksturiņu piešķir garšaugi un garšvielas. Šo zupu var pasniegt atdzesētu kā auksto zupu vai lietainā un drēgnā laikā - karstu. Zupai piestāv dažādi garnējumi sākot no pesto, kazas sieru, crème fraîche, mocarellas vai zilā pelējuma siera, beidzot ar kūpinātu lasi sātīgākām vakariņām.

Ja ir iekurts grils, dārzeņus grilē uz tā restītēm. Ja tāda iespēja nav, izvēlas cepeškrāsns grila režīmu vai izmanto grilpannu. Izvēloties grilpannu dārzeņus vajadzēs sagriezt šķēlēs (arī ķiploku daiviņas un sīpolus) un grilēt pa daļām. Grilējuma garšu paspilgtinās kūpinātas paprikas pulveris - maigais vai asais tas ir katras saimnieces ziņā.




1 baklažāns
1 kabacis/cukini
2 saldie pipari (paprikas)
5-6 lieli tomāti
2 saldie vai violetie sīpoli
2 ķiplokgalviņas
1/2 čabata
200-250 ml olīveļļa
2-3 ēdamk. balzamiko etiķis
2 ēdamk. Provansas garšaugu maisījums
1 tējk. kūpinātas paprikas pulveris (pēc izvēles maigais vai asais)
buntīte garšaugu - timiāns un rozmarīns
jūras sāls
piparu maisījums

Baklažānu un kabaci sagriež šķēlēs (ja tie izauguši brangi, izņem sēklas), tomātus un sīpolus - daivās, ķiplokgalvām nogriež augšpusi. Paprikas pārgriež uz pusēm, izņem sēklotni un sagriež rupjās šķēlēs. Maizi salauž gabalos vai sagriež šķēlēs. Cepampannā ielej dāsnas šļukas olīveļļas un kārto dārzeņus un maizi, pārber ar Provansas garšaugu maisījumu, timiāna un rozmarīna zariņiem, sāli un pipariem. Visam pāri atkal pāris dāsnas šļukas olīveļļas. Liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 220 grādos vai maksimālā temperatūrā grila režīmā. Kad apgrilējusies viena puse, dārzeņus un maizi pannā apgriež otrādi un turpina grilēt līdz tā gatava. Ja maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem. Izņem no cepeškrāsns, no pannas izņem un aizmet timiāna un rozmarīna rupjākos kātus, no ķiploka galviņām izvelk apcepušās daiviņas. Dārzeņus un maizi kopā ar šķidrumu, kas no tiem izdalījies grilējoties, sablendē. Ja pāri palikusi olīveļļa, to pievieno blendēšanas procesā. Zupu izberž caur sietiņu, lai izvairītos no tomātu, saldo piparu un baklažānu nesasmalcinātajām mizām. Zupai pēc garšas pievieno etiķi, paprikas pulveri, sāli un piparus. Ja nepieciešams zupas biezumu koriģē ar ūdeni. Zupu atdzesē vai uzkarsē, lej terīnē un ceļ galdā.

Spāņu kūpinātās paprikas pulveri, kā arī Provansas garšvielu maisījumu ar un bez lavandas var iegādāties garšvielu veikalā Spice House Upīša pasāžā. Ungāru kūpinātās paprikas pulveri var iegādāties ungāru produktu veikalā Hungaricum Ģertrūdes ielā 5/5a, ieeja no Skolas ielas.


GRILĒTAS VĪNOGAS AR ZILO SIERU


Šī ir viena no tām receptēm, kas man ļauj uzburt Dievidfrancijas idilli - nesteidzīgas sarunas ar draugiem, laiskošanos un vīna baudīšanu. Vīnogas un siers ir senzināma kombinācija. Šoreiz izvēlējos ogas un sieru salikt kopā ar garšvielām un pašaut zem grila, kamēr siers sākt kust. Pasniedz kā karsto uzkodu tāpat no pannas ar mīkstu un pūkainu bageti vai čabatu.

Vīnogu audzēšanas zemēs vīnogas plaši izmanto konditorejā un desertos. Ir tikai viena nianse - vīnogas, kam piemīt bagātīga garša visbiežāk ir vīndarīšanas ogas - ar pabiezu mizu un nobriedušām sēklām. Savukārt galda vīnogas - ūdeņainas un bezgaršīgas, augušas leknā zemē un laistītas uz nebēdu, tās nav spējušas sevī koncentrēt garšas un aromātus. Ja paspējušas nogatavoties saulstaros, tās vismaz ir saldas, ja ne - jāpacieš vēl arī to skābums. Daļa galda vīnogu šķirņu ir ar līdz galam neizveidojušamies un vāji pamanāmām sēklām, un tiek sauktas par bezkauliņu (seedless) vīnogām, kas novērš neērto situāciju ar vīnogu kauliņu izņemšanu no mutes publiskās vietās vai piespiedu norīšanu, lai tas nebūtu jādara, tomēr garšas ziņā tās nebūt nav izcilas. No gaišajām vīnogām varu ieteikt spēcīgā aromāta un garšas īpašnieces muskata vīnogas vai to krustojumus, piemēram, 'Italia', kā arī 'Liepājas Dzintars', 'Cīravas Agrā', 'Dovga', 'Liepājas Agrā' šķirnes ogas. No tumšajām 'Cardinal' (tumšrozā), 'Babatag' vai moldāvu vīnogas, kas šad un tad nopērkamas tirgū.

Tumšās vīnogas lieliski sader ar garšas ziņā spēcīgiem un izteiksmīgiem sieriem, piemēram, mīkstajiem zilā pelējuma sieriem - gorgonzolu, kambozolu un ar pelniem pārklāto montbriaku rošebaronu (Montbriac Rochebaron). Zilā pelējuma siera vietā var ņemt arī mīkstu kamambēru. Šai receptei var izmantot arī gaišās vīnogas, kas labāk saderēs ar nedaudz maigāku sieru, piemēram, brī.

1kg tumšās vīnogas
mini ritulītis mīkstais zilā pelējuma siers
crème fraîche
medus
balzamiko etiķis 
timiāns
Teličeri pipari
olīveļļa cepšanai

Cepampannu izklāj ar cepampapīru, uz tā lej pāris šļakstus olīveļļas un izkārto vīnogu ķekarus pēc iespējas tā, lai veidotos brīvs apļveidīgs viducis, kurā vēlāk ietilps siers. Ķekarus pārslaka ar balzamiko etiķi, medu un pārber ar svaiga timiāna lapiņām. Liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 220 grādos grila režīmā. Tikko vīnogas sāk sprāgt - plaisā to miziņa, pannu izņem no cepeškrāsns un viducī liek siera ritulīti, virsū pāris karotes crème fraîche, kam pārber pāris šņāpienus piparus. Turpina cepšanu cepeškrāsnī līdz siers sāk kust. Izņem no krāsns, pannu liek galda vidū un pasniedz ar svaigu bageti, piedzerot augļainu sarkanvīnu, piemēram, Božolē vai kādu citu karboniskās macerācijas sarkanvīnu vai Luāras ielejas sarkanvīnu, kas darīts no 'Cabernet Franc' šķirnes ogām.

Ar gaišajām vīnogām un brī sieru saderēs blanc de blancs šampanietis vai kāds dzirkstošs vīns darīts no 'Chardonnay' šķirnes ogām vai ozolkokā izturēts 'Chardonnay' vīns.

otrdiena, 2014. gada 26. augusts

PLŪMJU KŪKA



Pati vienkāršākā plūmju kūka, kādu jebkad esmu cepusi. Pēc garšas nedaudz atgādina plūmju fokaču. Oriģinālā recepte nāk no Alto Adidžes reģiona Itālijas ziemeļos. Recepte man likās interesanta, jo rikotas sieru izmanto nevis pildījumam, bet pievieno mīklai, turklāt izcepusies tā maldinoši atgādina rauga mīklas pamatni, bet patiesībā viss ir daudz vienkāršāk un ātrāk. Mīklu pagatavot ir elementāri – visas sastāvdaļas vienkārši sajauc kopā. Oriģinālā kūka tiek cepta tikai no baltajiem miltiem, taču nelielais daudzums pilngraudu miltu piešķir tai raupjāku tekstūru un saldi riekstainu garšu. Turklāt pilngraudu milti lieliski papildina plūmju garšu.

Rikotai jābūt sausai, ja tā ir slapja, pirms gatavošanas tā obligāti jānotecina. Izvēlējos ekonomisko rikotu no lielveikala plaukta  - tā ir Igaunijā ražota un fasēta paciņās kā tradicionāli fasē biezpienu un veikala plauktā atrodas nevis pie svaigajiem sieriem, bet pie biezpieniem, tāču tā ir lētāka par biezpienu. Neesmu cepamā pulvera piekritēja, tāpēc divas strīķētas ēdamkarotes man iesākumā šķita milzīgs daudzums, taču mīkla ir blīva un smagnēja, un tās tiešām bija nepieciešamas. Mīklai pievieno olu, tāpēc mīklas daudzumu nedaudz samazināt nav iespējams. Šis daudzums ir ideāls divām 20cm diametra formām vai arī kantainai plātsmaižu cepampannai 25cm x 30cm. 



700g-1kg plūmes
250g baltie kviešu milti
50g pilngraudu plēkšņu kviešu (speltas) milti
65g brūnais cukurs
1 ola
90 ml pilnpiens
60 ml olīveļļa
2 ēd.k. (strīķētas) cepamais pulveris
šķipsna sāls


Bļodā ber abus miltus, cukuru, cepamo pulveri, sāli un visu sajauc. Pievieno viegli sakultu olu, sadrupinātu rikotu, pienu un olīveļļu. Samīca mīklu, saveļ bumbā, ietin pārtikas plēvē un liek ledusskapī atpūsties, kamēr tiek galā ar plūmēm. Plūmes pārgriež uz pusēm un izņem kauliņus. Kūkas formu vai cepampannu ieziež ar sviestu un izbārsta ar miltiem. Mīklu izņem no ledusskapja un ar plaukstām izlīdzina 1-1,5 cm biezumā, lai tā vienmērīgi noklāj cepamtrauka dibenu. Plūmju pusītes ar griezumu vietu uz leju izkārto pa virsu mīklai, viegli tajā iespiežot. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādos aptuveni pusstundu līdz virskārta krāsojas zeltaina.