pirmdiena, 2015. gada 3. augusts

BULGURA UN KVINOJAS SALĀTI AR KRĀSNĪ CEPTIEM DĀRZEŅIEM


Ļoti vienkārši un sezonāli salāti, ko var gatavot, ņemot vērā pieejamos un garšas ziņā tīkamākos dārzeņus. Tie labi garšo gan silti, gan vēsi. Man ļoti tīk Vidusjūras reģionā plaši izmantotā 4 dārzeņu - baklažāna, tomāta, saldā pipara un cukini (kabača) savienība. Tai itin viegli piemeklēt garšaugus. Laba saderība veidojas ar Provansas garšaugu maisījumu, zātaru, timiānu, franču estragonu, šalotēm, violeto sīpolu, ķiploku, aso piparu (čili). Šos salātus droši var pasniegt arī ar grilētiem dārzeņiem, taču šoreiz izvēlējos mazāk laikietilpīgu un plašāk pieejamu veidu - pergamentā ietītu dārzeņu cepšanu cepeškrāsnī. 

Man garšo gan kvinoja, gan bulgurs, bet līdz šim vienā ēdienā tos kopā nebiju jaukusi. Iespējams tāpēc, ka esmu ļoti jūtīga uz pārvārītiem, saķepušiem, izjukušiem un glīzdainiem produktiem, bet vārīt katru produktu (kvinoju un bulguru) atsevišķā katliņā, nav bijusi iedvesma. Taču ir kāda laba lieta - bulgurs ir pieejams 3 rupjuma gradācijās - smalkais, vidējais (Latvijā visplašāk pieejamais) un rupjais. Smalkajam bulguram un kvinojai vajadzīgs vienlīdz ilgs vārīšanas laiks, tāpēc tos var gatavot kopā. Speciāli pievienoju bildi ar gatavo bulguru un kvinoju, kas izskatās teju vienādi, jo kvinojai nav atdalījies tās sēklai apkārt esošais baltais riņķveida apvalks. Tā pagatavotu kvinoju Latvijā patiešām neesmu redzējusi, jo to pārvārīt pamanās pat godalgoti šefpavāri.

Mana bulgura un kvinojas gatavošanas tehnika ir pavisam vienkārša - 1 daļa graudiņi un 1,5 daļas šķidrums (buljons, ūdens). Vāra uz vismazākās liesmas ar katlam cieši pieguļošu vāku. Latvijā ir paranoja vārīt jebko, ja vāks cieši nosedz katlu. Versijas ir dažādas - piedegs!, virums pāries pāri katla malām!.... Kad šo vārīšanas metodi praktizēju, virtuvē nevienu nelaižu, jo parasti mani kāds mēģina "izglābt" un pavērt mazu šķirbiņu starp katlu un tā vāku. Ufff! Pa pirkstiem tam, kurš to mēģina darīt. Tikko kā viss šķidrums ir izvārījies, liesmu nogriež, bet vāku nenoņem un graudiņus neaiztiek (nemaisa). Tiem vēl vismaz 15 minūtes katlā jāgatavojas. Gatavojot kvinoju, parasti to vispirms eļļā nedaudz apcepu tieši tāpat kā rīsus, gatavojot risoto.



krāsnī cepti dārzeņi

1 daļa (vienādās proporcijās) bēšā kvinoja un smalkais bulgurs
1,5 daļas mājās vārīts vistas buljons
(šai receptei 1 daļa atbilst 250 ml traukam)

10 saulē kaltēti tomāti eļļā
7 kaperogas
gabaliņš konservēta citrona
1/2 tējk. kūpināts paprikas pulveris
1 tējk. zātars
buntīte pētersīļi
jūras sāls, piparu maisījums
šļuka olīveļļa kvinojas apcepšanai

mērcei:
konservētu citronu sula
aukstā spieduma olīveļļa

Katliņā lej olīveļļu, pieber kvinoju un maisot viegli apcep. Vienā mirklī sēkliņas varētu diezgan sparīgi lēkāt pa katlu. Pieber bulguru un pielej visu buljonu. Uzvāra, noregulē vismazāko liesmu un katlu cieši nosedz ar vāku. Tikko kā viss šķidrums ir izvārījies, liesmu nogriež, bet vāku nenoņem un graudiņus neaiztiek (nemaisa). Tos vēl vismaz 15 minūtes atstāj netraucēti katlā, lai karstumā gatavojas. 

Kamēr gatavojas bulgurs un kvinoja, smalki sagriež saulē kaltētus tomātus, kaperogas, konservēta citrona gabaliņu un sakapā pētersīļus. Tos pievieno bulguram un kvinojai tiklīdz tie ir gatavi, pieber paprikas pulveri un zātaru un visu kārtīgi izmaisa. Pēc nepieciešamības sasāla un sapiparo. Saporcijo, virsū liek krāsnī ceptos dārzeņus un pārlej ar mērci, ko pagatavo ar putojamo slotiņu sajaucot kopā citronu sulu un eļļu. Kurā mirklī salātus pārliet ar mērci, ir gaumes lieta. Mērci bulgurā un kvinojā var arī iejaukt kopā ar sagrieztajām sastāvdaļām un beigās virsū likt ceptos dārzeņus. 

Smalko bulguru var iegādāties specializētajā turku produktu veikalā Stambula Brīvības ielā 95 un veikalā Gastronome Brīvības ielā 31. Palestīniešu kooperatīva Zaytoun zātaru atvedu no ceļojumiem vai iegādājos internetveikalā.

svētdiena, 2015. gada 5. jūlijs

MEŽA ZEMEŅU GALETE


Īsajā meža zemeņu sezonā tās ir jāizmanto pilnībā - gan svaigas, gan ceptas un tad vēl noteikti jāsasaldē garajiem ziemas mēnešiem, kad veikalos vien tālu ceļu mērojuši augļi. Cepta veidā nav nekā vienkāršāka un ātrāka par galeti, lai pilnībā baudītu meža zemeņu burvību. Kā garšvielas ar meža zemenēm izmantoju piparu maisījumu (melnos, rozā un virces), vīgriežu sīrupu, ko var aizstāt ar plūškoka sīrupu, un franču estragonu.






1 porcija pilngraudu galetes mīkla

0,5 l burciņa meža zemeņu (diemžēl nenosvēru)
2 ēdamk. gaišais, smalkais, nerafinētais niedru cukurs
1 ēdamk. vīgriežu sīrups
1 ēdamk. tapioka (pulvera formā)
pāris šņāpieni melnie un rozā pipari, un virces
2 zariņi franču estragons

Pirmo gatavo pildījumu. Bļodā sajauc zemenes, sīrupu cukuru, tapioku un izcili smalki sakapātu franču estragonu. Mīklu izņem no ledusskapja, pārliecinās, ka tā nav cieta, ja ilgi bijusi ledusskapī, bet ir padevīga. Mīklu rullē uz cepamā papīra, veidojot iedomātu apaļu formu. Atstājot aptuveni 5 cm ārējo malu brīvu, vidū ieklāj pildījumu un pārber ar pāris piparu šņāpieniem. Brīvās malas saudzīgi uzloka uz augšu, lai pildījums ir pilnībā mīklas ieskauts. Galeti kopā ar cepampapīru uzslidina uz cepampannas. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos 35-40 minūtes līdz galetes mīklas maliņa krāsojas zeltaina. Izņem no cepeškrāsns un ļauj pilnībā atdzist. 

Doves Farm tapiokas pulveris ir iegādājams bioproduktu veikalā Zaļā govs Brīvības ielā 69, Farmer Brand tapiokas pulveris ir iegādājams veikalā Stockmann. Visi pipari ir iegādājami specializētajā garšvielu veikalā Spice House Upīša pasāžā. Billington's Golden caster sugar ir iegādājams lielākajos lielveikalos. 

ceturtdiena, 2015. gada 2. jūlijs

ANNAS PANNAS KŪKAS, PAVĀRGRĀMATAS APSKATS

Anna Birmane ar savu pirmo grāmatu Annas Pannas kūkas

Tikko klajā nākusi Annas Birmanes grāmata Annas Pannas kūkas, kurā apkopotas autores 78 vismīļākās receptes. Šis patiešām ir notikums Latvijas kulinārijas grāmatu jomā, jo šī ir autorgrāmata, kurā ietvertās receptes ir pašas autores izstrādātas un testētas. Jāatzīstas, ka ciemojoties pie paziņām - ēdienu blogerēm, arī es esmu notiesājusi ne vienu vien grāmatas modeli.

Grāmatā izpaužas Annas rokraksts, ko jau esmu pamanījusi viņas blogā - izteikti daudz kapkeiki, šokolādes un karameļu saldumi. Vērīgākie Annas talanta cienītāji noteikti būs pamanījuši, ka viņas īstais meistardarbs ir makarūni, kuru meistarklases ir ļoti pieprasītas. Žēl, bet grāmatā atradu tikai divas makarūnu receptes, taču to cepšanas padomi ir detalizēti.

Pozitīvi, ka grāmatā ietvertas receptes arī specifiskām diētām - vegāniem, veģetāriešiem, bezglutēna diētai. Bez konditorejas klasikas - tiramisu, panna cotta, citronu tartes, bezē, šokolādes fondanta, brilē krēma, sarkanā velveta kūkas, Ņujorkas siera kūkas, brioša, madlēnām, kruasāniem, grāmatā iekļautas receptes arī Latvijas konditoreju raksturojošiem saldumiem - medus kūkai, ātrajai ogu ruletei, virtuļiem, aveņu zefīram, pankūku kūkai, burkānkūkai, biezpiena krēma kapkeikiem ar marmelādēm.

Grāmatu vēl neesmu paspējusi izlasīt pilnībā. Tajā, ko pamanīju, gribētos precizēt, ka kārtainās mīklas ir divas - klasiskā bezrauga, kas latviski receptēs izsenis tiek saukta par kārtaino mīklu un ar raugu, kuras nosaukumā tas tiek norādīts. Iespējams, ka grāmatā tiek izmantota tikai pēdējā, kuras recepte maldinoši nosaukta par kārtaino mīklu. Ņemot vērā, ka šādas grāmatas tiek izmantotas par uzziņu mīklu pamatreceptēm, būtu ieteicams precizēt un kārtaino mīklu ar raugu saukt par kārtaino rauga mīklu. It īpaši tas ir svarīgi, jo ļoti bieži abas mīklas nav savstarpēji aizstājamas. 

Patlaban E vielas un bioloģiskie produkti Latvijā ir jūtīgi temati, kam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, tāpēc izteikumiem par tiem vajadzētu būt precīziem un korektiem. Grāmatā pamanīju dīvainu teikumu - "cepamais pulveris, soda, kanēlis, kakao un sāls - izmanto bioloģiski ražotus, jo tie nesatur E vielas". Arī bioproduktu sastāvā var būt E vielas, regulējums aprakstīts Komisijas regulas (EK) 889/2008 VIII pielikumā. Sāls ir izņēmumprodukts, ko bioloģiski nesertificē tāpat kā dzeramo ūdeni. Jā, sālim mēdz pievienot pretsalipes vielu E 536 (kālija ferocianīdu), bet tad tam jābūt norādītam uz iepakojuma un tas nekādā gadījumā nav saistīts bio sertifikāciju. Soda (nātrija hidrogēnkarbonāts) pati par sevi ir E viela (E 500). Cepamā pulvera sastāvā parasti ir nātrija karbonāts (E 500), citronskābe (E330) vai vīnskābes tartrāti un inertas vielas - milti vai ciete. Man ir pamats uzskatīt, ka visos cepamajos pulveros ir E vielas, arī tajos, kas ir bio cepamie pulveri - kuru sastāvā vienīgais bio produkts ir kukurūzas ciete. Speciālo diētu īpašniekiem gan jāpievērš uzmanība, vai cepamais pulveris ir marķēts kā bezglutēna. Nevar nepiekrist ieteikumam izmantot bio kanēli un kakao, bet nav pamatoti uzskatīt, ka ne bio kanēlim vai kakao pievieno E vielas.

Par konsekventu arī nevar nosaukt ieteikumu izmantot bioloģiski sertificētus produktus. Miltu sakarā tas aprobežojas tikai ar sponsora - Rīgas dzirnavnieks bioloģisko miltu klāstu. Tiek ieteikti "Hercogs" biomilti, bet vairs ne speltas biomilti, lai arī Latvijā tādus ražo, bet tie nav Rīgas dzirnavnieks klāstā. Grāmatā ir ieteikums izvēlēties kokosriekstu palmu biocukuru, taču tāds pats ieteikums izpaliek attiecībā uz cukurbiešu vai niedru cukuru.

Īsti precīzs nav apgalvojums, ka no tādiem mannas putraimu miltiem kā Hercogs īpašie konditorejas milti, itāļi gatavo pastu. Pastas gatavošanai itāļi izmanto cieto kviešu šķirņu mannas putraimu miltus, bet  Hercogs īpašie konditorejas milti iegūti no mīksto kviešu šķirnēm. Iespējams autore ir testējusi un tāpēc tik droši apgalvo, ka ar speltas miltiem var lieliski 1:1 aizstāt parastos kviešu miltus. Man tomēr gribētos precizēt un skaidri nošķirt pilngraudu un baltos (sijātos) speltas miltus. Un man ir pamatotas šaubas, vai parastos kviešu miltus var viennozīmīgi aizstāt ar pilngraudu speltas miltiem, kādi, pretēji marķējumam, ir Hercogs speltas milti. Cik man zināms uzņēmumam neatbilstība marķējumā ir jānovērš.

Tāpat žēl, ka grāmatā nevar atrast nevienu pašu rindiņu par grāmatas autori, jo viņa noteikti ir personība, kas to ir pelnījusi.

Patlaban grāmata veikalā Stockmann iegādājama ar patstāvīgo klientu atlaidi.




svētdiena, 2015. gada 28. jūnijs

DIEVKOCIŅA UN RABARBERU GURĶŪDENS


Laika prognozes sola, ka karstuma vilnis nāk ar joni. Lūk, vēl viens nesaldināts ūdens ar pilnībā dabīgām garšas un aromāta piedevām. Atkarībā no tā, kas aug dārzā vai nopērkams tirgū, slāpju veldzēšanai der gurķūdens,  plūškoka gurķūdens ar dzērvenēm vai šis - dievkociņa un rabarberu gurķūdens. Pati visbiežāk gatavoju visvienkāršāko gurķūdeni - ūdens, gurķu šķēles un citrusu aromāta garšaugi (citronbaziliks, citronmelisa, vai citrontimiāns). Ja ūdeni vēlas ne tikai spirgtu, bet arī skābenu, pievienoju pāris šķēles citrona. Cukuru nepievienoju.

Šis gurķūdens ir svaigs (no gurķiem), aromātisks (no dievkociņa) un spirdzinošs (no rabarberiem). Ja vēlas piešķirt nedaudz rūgtumiņu, dievkociņa zariņus kārtīgi saburza, lai no tiem izdalās sula.


Dievkociņš jeb citronvērmele. No dillēm var atšķirt pēc sudrabzaļās dūmakainās krāsas
1 l garšīgs ūdens
1 liels gurķis
1 rabarbera kāts
2-3 dievkociņa kāti
ledus (pēc izvēles)

Gurķa šķēles iegūst ar dārzeņu mizotāju gurķi mizojot garenvirzienā no visām pusēm līdz tiek līdz sēklām (gurķa vidu ar sēklām neizmanto). Lielā krūkā liek šķēlēs sagrieztu rabarbera kātu, gurķa šķēles un saburzītus dievkociņa zariņus un pielej vēsu ūdeni. Izmaisa un liek ledusskapī dzesēties. Pasniedz labi atdzesētu ar vai bez ledus.

Ja dzērienu nepieciešams pasniegt maksimāli ātri, visas sastāvdaļas (izņemot ūdeni) pārlej ar 100 ml gāzēta ūdens, kas ir pietiekami agresīvs, lai no sastāvdaļām ātrāk izvilktu aromātus. Atstāj vēsumā vismaz uz 15 minūtēm. Pieber ledu un pievieno 500-700 ml vēsu ūdeni.

KABAČU UN BEBRA GAĻAS SACEPUMS AR GAILENĒM


Šis ir tāds sacepums, ko var gatavot gan mājas virtuvē, gan brīvā dabā uz grila, jo katra porcija jau tiek iepriekš salikta un ietīta cepampapīrā, kurā tā cepas. Visērtāk sacepumu ir baudīt tikko izceptu tieši no atvērtā cepampapīra, jo precīzi un glīti to pārlikt šķīvī ir praktiski neiespējami. Katrai personai izvēlas vienu nepāraugušu kabaci, ko var ēst visu (t.i. bez izveidojušamies lielām un stingrām sēklām).

Izmantoju bebra gaļu, jo tā lieliski sader gan ar kabačiem, gan gailenēm. Taču tikpat labi var izmantot liellopa malto gaļu. Gailenes vēl ir no pērnā gada krājumiem, tātad jau iepriekš notīrītas un ar maigām garšvielām apceptas.


5 kabači (1 vidējs, nepāraudzis kabacis 1 personai)
500g malta bebra gaļa
3 miltaini tomāti
3 saujas gailenes
10 saulē kaltēti tomāti
sauja kaperogas
5 lielas ķiplokdaiviņas
Provansas garšaugu maisījums
jūras sāls
svaigi malti melnie pipari
olīveļļa
skābais krējums pasniegšanai (pēc izvēles)
sakapāti garšaugi - dilles un pētersīļi

Kā jau minēju sēnes ir no krājumiem, kas nozīmē, ka tās ir iepriekš sagatavotas, proti, viegli apceptas, jo neapstrādātas gailenes sasaldējot kļūst rūgtas. Sēņu sezonā maziņas gailenītes var pievienot tāpat svaigas, bet, ja vien ir laiks, tomēr ieteiktu tās vispirms ar Provansas garšaugiem un pāris ķiplokdaiviņām sviestā apcept. Tieši tāpat ar dažām garšvielām ieteiktu apcept malto gaļu, lai sacepums sanāktu garšīgāks.

Kabaci garenvirzienā sagriež šķēlēs. Liek uz cepamā papīra un šķēles atdala pa vidu liekot malto gaļu. Pēc tam starp šķēlēm liek šķēlēs sagrieztus tomātus un gailenes. Beigās pārber ar gabalos sagrieztiem saulē kaltētiem tomātiem, kaperogām un šķēlēs sagrieztām ķiplokdaiviņām. Pārber ar Provansas garšaugu maisījumu, jūras sāli un svaigi maltiem melniem pipariem un pārslaka ar olīveļļu. Šķēles saspiež kopā un stingri ietin cepampapīrā, drošības labad var pārsiet ar virtuves diegu. Sainīšus liek uz pannas vai, cepot uz grila, apakšā paklāj stingru foliju, jo atkarībā no cepampapīru kvalitātes, ar eļļu un dārzeņu sulām samirkstot, tie mēdz izšķīst un cep ieprieks uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos 20 minūtes. Uz grila cepšanas laiku pateikt ir grūtāk, bet gatavību var pārbaudīt no augšas sainī iedurot smalku, asu priekšmetu, koka irbulīti vai adāmadatu. Kabači ir tie, kas cepsies visilgāk, un visgaršīgākie tie ir mīksti, bet tomēr kožami. Pasniedz kopā ar treknu (25% tauku saturs) krējumu, kuram pievieno sasmalcinātus zaļumus - pētersīļus un dilles. Var pievienot arī smalki sagrieztus gurķus, tas mērci padarīs spirdzinošu. 

sestdiena, 2015. gada 27. jūnijs

PLŪŠKOKA GURĶŪDENS AR DZĒRVENĒM


Ir dažādi veidi, kā veldzēt slāpes karstā laikā. To, ka dzert šķidrumu ir ne tikai vēlams, bet dažreiz pat dzīvībai būtiski, ir vispārzināms. Patiesi svelmainā laikā visdrošāk ir izvēlēties minerālūdeni, turklāt minerālsāļiem bagātu ūdeni. Mazākā karstumā priekšroku dod vēsiem, spirdzinošiem dzērieniem. Šādu rūpnieciski ražotu dzērienu problēmjomas ir pievienoto sastāvdaļu dabiskums un cukura daudzums. Pavisam vienkārši sakot, neviens negrib dzert sintētisku draņķi, kas turklāt vēl kaitē veselībai un slāpes itin nemaz neremdina. Pati visbiežāk gatavoju visvienkāršāko gurķūdeni - ūdens, gurķu šķēles un citrusu aromāta garšaugi (citronbaziliks, citronmelisa, vai citrontimiāns). Ja ūdeni vēlas ne tikai spirgtu, bet arī skābenu, pievienoju pāris šķēles citrona. Cukuru nepievienoju.

Ja vēlas kaut ko nedaudz puķainu un viegli saldenu (bez cukura šajā gadījumā neiztikt, jo plūškoka ziedu aromāts ir sagūstīts sīrupā), gatavoju plūškoka gurķūdeni. Dzēriens ir viegli duļķainā krāsā, ar maigi puķainu aromātu un saldenu ziedu un spirgtu svaiguma garšu ar skābenu noti pēcgaršā. Dzēriens, lai baudītu mirkli. 

1 l garšīgs ūdens
3 ēdamk. melnā plūškoka ziedu sīrups
1 liels gurķis
2 citrona šķēles 
sauja liellogu dzērveņu
pāris lapiņas baziliks, citronmelisa (pēc izvēles)
ledus (pēc izvēles)

Dzērvenes ar adatu caurdur. Gurķa šķēles iegūst ar dārzeņu mizotāju gurķi mizojot garenvirzienā no visām pusēm līdz tiek līdz sēklām (gurķa vidu ar sēklām neizmanto). Lielā krūkā liek citrona šķēles, gurķa šķēles, dzērvenes, garšaugu lapiņas, pievieno plūškoka sīrupu un pielej vēsu ūdeni. Izmaisa un liek ledusskapī dzesēties. Pasniedz labi atdzesētu ar vai bez ledus.

Ja dzērienu nepieciešams pasniegt maksimāli ātri, visas sastāvdaļas (izņemot ūdeni) pārlej ar 100 ml gāzēta ūdens, kas ir pietiekami agresīvs, lai no sastāvdaļām ātrāk izvilktu aromātus. Atstāj vēsumā vismaz uz 15 minūtēm. Pieber ledu un pievieno 500-700 ml vēsu ūdeni. 

Plūškoka sīrupu ražo divi vietējie ražotāji - uzņēmums JVB, kas to tirgo ar Blankenfeldes muižas zīmolu. Šim uzņēmumam piedāvājumā ir vairāku garšu sīrupi, tātad bez plūškoka sīrupam pievienoti arī dabīgi garšaugi - piparmētras, anīss (ļoti labs salikums). Otru ražo biosaimniecība Meldri Nīcas pusē, un pats saimnieks to tirgo Kalnciema kvartāla tirdziņā.

piektdiena, 2015. gada 26. jūnijs

SARITINĀTAS SĀĻĀS MAIZĪTES


Šobrīd iemēģinu sieru gatavošanu, kur pienu recina ar fermentu. Tam ir arī zināmas sekas - ne visi siera graudi pārtop izcilā sierā. Tāpēc mēģinu tiem atrast citu interesantu pielietojumu. Tiem, kuru mājas virtuvēs nenotiek līdzīgas nodarbes, receptē izmantotos svaigos siera graudus, kas ir maigas konsistences un bez izteiktām garšas īpašībām, iesaku aizstāt ar graudainu svaigo sieru. Kā jau minēju, siera graudi paši par sevi sāļajām maizītēm ir pārāk neizteiksmīgi. Garšas bagātināšanai šoreiz viss, kas ir pieejams virtuvē bez iziešanas uz veikalu. Apzināti veidoju divu dažādu garšu maizītes. Pusei pievienoju zaļās olīvas, tomātu pārslas un Provansas garšaugu maisījumu, bet otrai - garšvielu maisījumu ceptiem kartupeļiem (sastāvā apcepti sīpoli, ķimenes, pētersīļi, asais pipars) un ķiploku pārslas. Ar garšvielām droši var eksperimentēt pēc patikas un iespējām, tomēr iesaku sausās garšvielas, jo pārāk daudz sulīgu piedevu radīs lieku slapjumu un maizītes var izmirkt. Turklāt daļa svaigu garšaugu termiski apstrādāti zaudē savu aromātu un patīkamo izskatu un pārtop par mīkstu zaļo masu. Siera graudi sajaukti ar olām ir pietiekami mitri, lai kaltēti vai dehidratizēti produkti atgūtu gaļīgumu. Var pievienot arī paprikas pārslas vai kaltētas strēmelītes, saulē kaltētus tomātus. 

Maizītēm var piešķirt dažādas formas, izvēlējos vienu no ātrākajiem un vienkāršākajiem veidiem - uz izrullētas mīklas uzklāt pildījumu, to saritināt rullī un sagriezt gabalos. Kā mīklu izmanto pīrāgu mīklu, rauga mīklu bagātinātu ar ķirbi (šīm sāļajām maizītēm samazina mīklas cukura daudzumu līdz 1 ēdamk.) vai baltmaizes mīklu, kas veido pūkainu tās mīkstumu.





700g svaigi siera graudi (graudains svaigais siers, mīkstais kazas siers)
2-3 pīļu olas (atkarībā no šķirnes variē olas izmērs, var aizstāt ar vistu olām)
2 saujas zaļās olīvas
3 ēdamk. tomātu pārslas
1 ēdamk. Provansas garšaugu maisījums
5 ēdamk. garšvielu maisījums ceptiem kartupeļiem
1 ēdamk. ķiploku pārslas (asākai garšai var pievienot ķiplokspiedē  izspiestu ķiploku)
jūras sāls pārslas
buntīte pētersīļi (dekorēšanai)

Bļodā siera graudus sajauc ar olām. Darba virsmu dāsni apber ar miltiem. Mīklu izrullē aptuveni 50x40 cm taisnstūrī. Ja visa mērīšana liekas kaitinoša, bez tās var iztikt un cept ne tik ideāli vienādi glītas maizītes (bildēs redzamās ceptas pēc acumēra). Izrullētās mīklas virsu pārziež ar siera graudu un olu maisījumu un vienmērīgi sasāla. Perpendikulāri saritināšanas virzienam mīklu iedomāti sadala divās daļās. Vienu daļu pārber ar šķēlēs sagrieztām zaļajām olīvām, tomātu pārslām un Provansas garšaugu maisījumu, otru pusi - ar garšvielu maisījumu ceptiem kartupeļiem (sastāvā apcepti sīpoli, ķimenes, pētersīļi, asais pipars) un ķiploku pārslām.

Pa platumu, mīklu pēc iespējas mazāk staipot, saritina ciešā rullī, kam būtu jābūt 50 cm garam. Ar asu, robotu nazi rulli sagriež desmit vienādās daļās, tās cenšoties nesaspiest. Kūkas formā (25-26 cm) ar noņemamiem sāniem ieklāj cepamo papīru un uz tā ar griezuma vietu uz leju glīti savieto desmit sagrieztos rullīšus. Svarīgākais ir rullīšus vienmērīgi izvietot pa pannu, jo tukšās vietas aizpildīsies maizītēm vēlreiz rūgstot un cepoties. Formu pārklāj ar pārtikas plēvi un siltā vietā atstāj raudzēties aptuveni pusstundu. Otrreizējā rūgšana var notikt arī ledusskapī, ja vēlas siltas maizītes no rīta. Tad iepriekšējā vakarā tās pārsedz ar pārtikas plēvi un liek ledusskapī pa nakti rūgt, nākamā rītā izņem no ledusskapja un ļauj stundu sasilt un pabeigt raudzēties.

Maizītes cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos aptuveni 25 minūtes. Maizīšu gatavību var pārbaudīt ar koka irbulīti.  Tikko izņemtas no krāsns tās nežēlīgi labi smaržo, tomēr noteikti vajadzētu uz restītēm nedaudz atdzesēt. Lai arī maizītes ir sacepušās kopā, tās nolaužot ir viegli sadalīt. Labi sader ar alu.

Visas garšvielas iegādājamas specializētajā garšvielu veikalā Spice House Upīša pasāžā. Kaltētas paprikas un saulē kaltēti tomāti no Grieķijas ir iegādājami veikalā Grauda spēks Lāčplēša ielā 61.