svētdiena, 2014. gada 31. augusts

JĒRA MALTĀS GAĻAS KEBABI


Tā pamazām pienākusi kārta arī jēra gaļas kebabiem. Jau iepriekš gatavoju cūkgaļas un liellopa kebabus, pie šīm receptēm arī sīkāk aprakstītas kebabu gatavošanas tehnikas.

Atšķirībā no cūkgaļas un liellopa gaļas, jēra gaļai piestāv vairāk un spēcīgākas garšvielas, kas raksturīgas Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem - granātābolu melase, zātars, sumaks, garie pipari un šašlika garšvielu maisījums, kura sastāvdaļas ir pilnībā Kaukāza saulē nobriedušas. Sīpoli ir vienīgie, kas nākuši no ziemeļiem - Peipusa ezera, kur vecticībnieki tos audzē jau gadsimtiem ilgi. Peipsimaa jeb Peipusa sīpoli ir nedaudz saplacinātas formas, maigi zeltaini vai bāli rozīgi un ļoti sulīgi.

 




1,5 kg malta jēra gaļa
2 Peipsimaa (Peipusa) sīpoli
5 ķiplokdaiviņas
1 ēdamk. kūpināts paprikas pulveris (pēc izvēles - maigais vai asais)
2 ēdamk. Spice House šašlika garšvielu maisījums (koriandrs, džambuls, raihons, saldā paprika, ķiploki)
2 ēdamk. zātars
2 ēdamk. sumaks
2 ēdamk. granātābolu melase
grieķu raudene
garšaugu buntīte - pētersīļi, koriandrs, piparmētra
piparu maisījums (Teličeri, kubebas, garie pipari, virces)
jūras sāls

Gaļu ļoti smalki samaļ. Sīpolu smalki sagriež, ķiploku izspiež ķiplokspiedē, pētersīļus, koriandru un piparmētru sasmalcina. Malto gaļu liek bļodā un pievieno kūpināto papriku, zātaru, sumaku, granātābolu melasi, raudeni un šašlika garšvielu maisījumu un visu kārtīgi izmīca. Turpina mīcīt, sajūtot masas tekstūru – tai jābūt ar labu saķeri un vijīgai. Labi izmīcīto masu pusstundu atpūtina ledusskapī. Ar mitrām rokām saviļā stingras gaļas bumbiņas, caurdur iesmu un viļājot gaļu pieplacina iesmam. Cep grilā uz oglēm. Cepšanas ilgums 5 - 8 minūtes, tas atkarīgs no maltās gaļas biezuma un grila karstuma. Kebabiem jābūt viscaur izceptiem, bet rozīgu viduci, lai saglabātu sulīgumu. Tikko tie izcepušies, uzreiz noņem no grila. Pārcepti kebabi būs sausi un graudaini. Pat tikai atrodoties karstuma tuvumā, tie turpina izžūt. Pasniedz ar plakanmaizi, piemēram, parasto pitu, vai turpat uz grila ceptu pitu, svaigu dārzeņu salātiem vai grilētiem dārzeņiem, sofrito un tzatziki mērci. Ceļ galdā ar Dienvidāfrikas MAN 'Pinotage' vīnogu vīnu.



Kubebas un Teličeri pipari, spāņu kūpināts paprikas pulveris, sumaks, kā arī šašlika garšvielu maisījums ir nopērkami Spice House garšvielu veikalā Upīša pasāžāSanta Maria zīmola Teličeri pipari dzirnaviņās ir pieejami arī Rimi tīkla veikalos. Dažādas ungāru paprikas iegādājamas ungāru produktu veikalā Hungaricum Ģertrūdes ielā 5a, ieeja no Skolas ielas. Grieķu raudene iegādājama veikalā Grauda spēks Lāčplēša ielā 61. Granātābolu melase iegādājama turku produktu veikalā Stambula Brīvības ielā 95.

piektdiena, 2014. gada 29. augusts

GRILĒTU DĀRZEŅU BIEZEŅZUPA


Receptei esmu iedvesmojusies no diviem citiem man ļoti mīļiem ēdieniem - Andalūzijas gaspačo un franču ratatuja. Šis ir vēl viens veids, kā izmantot vasaras beigu un rudens sākuma dārzeņus. Zupas pamats ir grilēta lauku stila maize, garšu buķeti veido grilētie dārzeņi, bet raksturiņu piešķir garšaugi un garšvielas. Šo zupu var pasniegt atdzesētu kā auksto zupu vai lietainā un drēgnā laikā - karstu. Zupai piestāv dažādi garnējumi sākot no pesto, kazas sieru, crème fraîche, mocarellas vai zilā pelējuma siera, beidzot ar kūpinātu lasi sātīgākām vakariņām.

Ja ir iekurts grils, dārzeņus grilē uz tā restītēm. Ja tāda iespēja nav, izvēlas cepeškrāsns grila režīmu vai izmanto grilpannu. Izvēloties grilpannu dārzeņus vajadzēs sagriezt šķēlēs (arī ķiploku daiviņas un sīpolus) un grilēt pa daļām. Grilējuma garšu paspilgtinās kūpinātas paprikas pulveris - maigais vai asais tas ir katras saimnieces ziņā.




1 baklažāns
1 kabacis/cukini
2 saldie pipari (paprikas)
5-6 lieli tomāti
2 saldie vai violetie sīpoli
2 ķiplokgalviņas
1/2 čabata
200-250 ml olīveļļa
2-3 ēdamk. balzamiko etiķis
2 ēdamk. Provansas garšaugu maisījums
1 tējk. kūpinātas paprikas pulveris (pēc izvēles maigais vai asais)
buntīte garšaugu - timiāns un rozmarīns
jūras sāls
piparu maisījums

Baklažānu un kabaci sagriež šķēlēs (ja tie izauguši brangi, izņem sēklas), tomātus un sīpolus - daivās, ķiplokgalvām nogriež augšpusi. Paprikas pārgriež uz pusēm, izņem sēklotni un sagriež rupjās šķēlēs. Maizi salauž gabalos vai sagriež šķēlēs. Cepampannā ielej dāsnas šļukas olīveļļas un kārto dārzeņus un maizi, pārber ar Provansas garšaugu maisījumu, timiāna un rozmarīna zariņiem, sāli un pipariem. Visam pāri atkal pāris dāsnas šļukas olīveļļas. Liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 220 grādos vai maksimālā temperatūrā grila režīmā. Kad apgrilējusies viena puse, dārzeņus un maizi pannā apgriež otrādi un turpina grilēt līdz tā gatava. Ja maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem. Izņem no cepeškrāsns, no pannas izņem un aizmet timiāna un rozmarīna rupjākos kātus, no ķiploka galviņām izvelk apcepušās daiviņas. Dārzeņus un maizi kopā ar šķidrumu, kas no tiem izdalījies grilējoties, sablendē. Ja pāri palikusi olīveļļa, to pievieno blendēšanas procesā. Zupu izberž caur sietiņu, lai izvairītos no tomātu, saldo piparu un baklažānu nesasmalcinātajām mizām. Zupai pēc garšas pievieno etiķi, paprikas pulveri, sāli un piparus. Ja nepieciešams zupas biezumu koriģē ar ūdeni. Zupu atdzesē vai uzkarsē, lej terīnē un ceļ galdā.

Spāņu kūpinātās paprikas pulveri, kā arī Provansas garšvielu maisījumu ar un bez lavandas var iegādāties garšvielu veikalā Spice House Upīša pasāžā. Ungāru kūpinātās paprikas pulveri var iegādāties ungāru produktu veikalā Hungaricum Ģertrūdes ielā 5/5a, ieeja no Skolas ielas.


GRILĒTAS VĪNOGAS AR ZILO SIERU


Šī ir viena no tām receptēm, kas man ļauj uzburt Dievidfrancijas idilli - nesteidzīgas sarunas ar draugiem, laiskošanos un vīna baudīšanu. Vīnogas un siers ir senzināma kombinācija. Šoreiz izvēlējos ogas un sieru salikt kopā ar garšvielām un pašaut zem grila, kamēr siers sākt kust. Pasniedz kā karsto uzkodu tāpat no pannas ar mīkstu un pūkainu bageti vai čabatu.

Vīnogu audzēšanas zemēs vīnogas plaši izmanto konditorejā un desertos. Ir tikai viena nianse - vīnogas, kam piemīt bagātīga garša visbiežāk ir vīndarīšanas ogas - ar pabiezu mizu un nobriedušām sēklām. Savukārt galda vīnogas - ūdeņainas un bezgaršīgas, augušas leknā zemē un laistītas uz nebēdu, tās nav spējušas sevī koncentrēt garšas un aromātus. Ja paspējušas nogatavoties saulstaros, tās vismaz ir saldas, ja ne - jāpacieš vēl arī to skābums. Daļa galda vīnogu šķirņu ir ar līdz galam neizveidojušamies un vāji pamanāmām sēklām, un tiek sauktas par bezkauliņu (seedless) vīnogām, kas novērš neērto situāciju ar vīnogu kauliņu izņemšanu no mutes publiskās vietās vai piespiedu norīšanu, lai tas nebūtu jādara, tomēr garšas ziņā tās nebūt nav izcilas. No gaišajām vīnogām varu ieteikt spēcīgā aromāta un garšas īpašnieces muskata vīnogas vai to krustojumus, piemēram, 'Italia', kā arī 'Liepājas Dzintars', 'Cīravas Agrā', 'Dovga', 'Liepājas Agrā' šķirnes ogas. No tumšajām 'Cardinal' (tumšrozā), 'Babatag' vai moldāvu vīnogas, kas šad un tad nopērkamas tirgū.

Tumšās vīnogas lieliski sader ar garšas ziņā spēcīgiem un izteiksmīgiem sieriem, piemēram, mīkstajiem zilā pelējuma sieriem - gorgonzolu, kambozolu un ar pelniem pārklāto montbriaku rošebaronu (Montbriac Rochebaron). Zilā pelējuma siera vietā var ņemt arī mīkstu kamambēru. Šai receptei var izmantot arī gaišās vīnogas, kas labāk saderēs ar nedaudz maigāku sieru, piemēram, brī.

1kg tumšās vīnogas
mini ritulītis mīkstais zilā pelējuma siers
crème fraîche
medus
balzamiko etiķis 
timiāns
Teličeri pipari
olīveļļa cepšanai

Cepampannu izklāj ar cepampapīru, uz tā lej pāris šļakstus olīveļļas un izkārto vīnogu ķekarus pēc iespējas tā, lai veidotos brīvs apļveidīgs viducis, kurā vēlāk ietilps siers. Ķekarus pārslaka ar balzamiko etiķi, medu un pārber ar svaiga timiāna lapiņām. Liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 220 grādos grila režīmā. Tikko vīnogas sāk sprāgt - plaisā to miziņa, pannu izņem no cepeškrāsns un viducī liek siera ritulīti, virsū pāris karotes crème fraîche, kam pārber pāris šņāpienus piparus. Turpina cepšanu cepeškrāsnī līdz siers sāk kust. Izņem no krāsns, pannu liek galda vidū un pasniedz ar svaigu bageti, piedzerot augļainu sarkanvīnu, piemēram, Božolē vai kādu citu karboniskās macerācijas sarkanvīnu vai Luāras ielejas sarkanvīnu, kas darīts no 'Cabernet Franc' šķirnes ogām.

Ar gaišajām vīnogām un brī sieru saderēs blanc de blancs šampanietis vai kāds dzirkstošs vīns darīts no 'Chardonnay' šķirnes ogām vai ozolkokā izturēts 'Chardonnay' vīns.

otrdiena, 2014. gada 26. augusts

PLŪMJU KŪKA



Pati vienkāršākā plūmju kūka, kādu jebkad esmu cepusi. Pēc garšas nedaudz atgādina plūmju fokaču. Oriģinālā recepte nāk no Alto Adidžes reģiona Itālijas ziemeļos. Recepte man likās interesanta, jo rikotas sieru izmanto nevis pildījumam, bet pievieno mīklai, turklāt izcepusies tā maldinoši atgādina rauga mīklas pamatni, bet patiesībā viss ir daudz vienkāršāk un ātrāk. Mīklu pagatavot ir elementāri – visas sastāvdaļas vienkārši sajauc kopā. Oriģinālā kūka tiek cepta tikai no baltajiem miltiem, taču nelielais daudzums pilngraudu miltu piešķir tai raupjāku tekstūru un saldi riekstainu garšu. Turklāt pilngraudu milti lieliski papildina plūmju garšu.

Rikotai jābūt sausai, ja tā ir slapja, pirms gatavošanas tā obligāti jānotecina. Izvēlējos ekonomisko rikotu no lielveikala plaukta  - tā ir Igaunijā ražota un fasēta paciņās kā tradicionāli fasē biezpienu un veikala plauktā atrodas nevis pie svaigajiem sieriem, bet pie biezpieniem, tāču tā ir lētāka par biezpienu. Neesmu cepamā pulvera piekritēja, tāpēc divas strīķētas ēdamkarotes man iesākumā šķita milzīgs daudzums, taču mīkla ir blīva un smagnēja, un tās tiešām bija nepieciešamas. Mīklai pievieno olu, tāpēc mīklas daudzumu nedaudz samazināt nav iespējams. Šis daudzums ir ideāls divām 20cm diametra formām vai arī kantainai plātsmaižu cepampannai 25cm x 30cm. 



700g-1kg plūmes
250g baltie kviešu milti
50g pilngraudu plēkšņu kviešu (speltas) milti
65g brūnais cukurs
1 ola
90 ml pilnpiens
60 ml olīveļļa
2 ēd.k. (strīķētas) cepamais pulveris
šķipsna sāls


Bļodā ber abus miltus, cukuru, cepamo pulveri, sāli un visu sajauc. Pievieno viegli sakultu olu, sadrupinātu rikotu, pienu un olīveļļu. Samīca mīklu, saveļ bumbā, ietin pārtikas plēvē un liek ledusskapī atpūsties, kamēr tiek galā ar plūmēm. Plūmes pārgriež uz pusēm un izņem kauliņus. Kūkas formu vai cepampannu ieziež ar sviestu un izbārsta ar miltiem. Mīklu izņem no ledusskapja un ar plaukstām izlīdzina 1-1,5 cm biezumā, lai tā vienmērīgi noklāj cepamtrauka dibenu. Plūmju pusītes ar griezumu vietu uz leju izkārto pa virsu mīklai, viegli tajā iespiežot. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādos aptuveni pusstundu līdz virskārta krāsojas zeltaina.

pirmdiena, 2014. gada 25. augusts

SOFRITO MĒRCE (TOMĀTU MĒRCE)



Sofrito ir tradicionāla spāņu bāzes mērce (pavāru valodā - sagatave), kas pēc tam ir pamats dažādiem ēdieniem - buljoniem, zupām, sautējumiem un mērcēm. Sofrito ir pirmais solis zivju zupas, zivju sautējuma un palejas gatavošanā. Tā ir tik universāla, ka sader kopā, gan ar vistu, gan liellopu, gan zivīm un jūras veltēm. Līdzīgas bāzes mērces ir pazīstamas viscaur Vidusjūras reģionā, kur aromātiskiem garšaugiem ir īpaša vieta virtuvē. Arī Spānijā gar Vidusjūras krastu no Katalonijas līdz Andalūzijai vērojamas reģionālas atšķirības sastāvdaļu izvēlē. Alikantē pievieno ñora piparus un garneļu, krabju vai vēžu galvas un čaulas, Katalonijā picada - piestā sagrūstu pastu no mandelēm, ñora pipariem, safrāna, ķiploka, pētersīļiem un olīveļļas.

Sofrito nosaukums ir cēlies no spāņu valodas vārda sofreír, kas nozīmē lēna cepšana uz pannas zemā temperatūrā (zem 100 grādiem). Šo kulinārijas tehniku izmanto dārzeņiem, lai lēni cepoties izdalītos to sula, bet tie nemainītu krāsu (nekļūtu zeltaini). Nosaukums arī pēc būtības apraksta mērces gatavošanas veidu - visas sastāvdaļas tiek maigi sautētas olīveļļā. Lai arī šī ir tomātu mērce, tieši pareizi sacepti sīpoli un ķiploki ir tās veiksmes garants un būtiskākais garšas elements. Mērci var izmantot uzreiz, to var vismaz nedēļu uzglabāt ledusskapī, kā arī sasaldēt ziemai, kad gatavi tomāti nav pieejami. Sofrito parasti gatavoju, kad vietējo tomātu raža ir pašā plaukumā. Viens no vienkāršākajiem un ātrākajiem mērces izmantošanas veidiem ir garneles sofrito mērcē.



1 kg gatavi, miltaini tomāti
2 vidēji lieli saldie sīpoli
1 ķiplokgalviņa
2 tējk. brūnais cukurs
1 ēd.k. paprikas pulvera (saldās paprikas vai kūpināts saldās vai asās paprikas pulveris)
200 ml olīveļļa
lauru lapas
jūras sāls

Sīpolus smalki sagriež. Uz pannas uzkarsē olīveļļu, tajā liek sīpolus un uz vismazākās liesmas maigi sutina, reizi pa reizei apmaisot. Pievieno cukuru un sāli. Pat tad ja šķiet, ka pagājusi mūžība, bet sīpoli vēl ir balti un vizuali nav mainījušies, nekādā gadījumā nepalielina liesmu. Atkarībā no tā, cik spēcīga ir katras plīts vismazākā liesma, sīpoli sutināsies pusstundu līdz 45 minūtes, līdz tie būs gatavi. Kamēr sīpoli lēnām sutinās, sagatavo tomātus - tomātu pārgriež uz pusēm un rīvē uz rupjas rīves ar griezuma vietu uz leju, kamēr viss mīkstums ir norīvēts un palikusi tikai miza, kuru aizmet. Kad sīpoli kļūst mīksti un sāk saldi smaržot, pievieno smalki sakapātu ķiploku. Turpina sutināšanu daudz biežāk apmaisot, jo ķiploki ātri apbrūnē. Kad ķiploki izsutuši mīksti, pievieno sarīvētus tomātus, lauru lapas un paprikas pulveri. Uz lēnas liesmas turpina sutināšanu vēl aptuveni 20 minūtes līdz tomāti ir pilnībā sadalījušies.

LIELLOPA MALTĀS GAĻAS KEBABI


Esmu gaļēdāja un to ne mirkli nenožēloju, kad saņemu kārtējo saimniecības Mieriņi bio jaunlopa gaļas pievedumu. Tā svaigā gaļas smarža un tīrā gaļas garša manī patiešām pamodina gaļas instinktu. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pagatavot maltu liellopa gaļu - kebabs. Recepte ir vienkārša un ātra - dažas garšvielas, svaigi pētersīļi, to visu kārtīgi izmīca, uzmauc uz iesmiņa un hops uz grilpannas vai grila. Šoreiz izmantoju lielisku garšvielu maisījumu, kas pēc tam dotā nosaukuma paredzēts šašlikam, taču nav liela starpība starp gaļas gabaliņiem un maltu gaļu, kas cepta uz iesma. Varu godīgi teikt, ka šis garšvielu maisījums ir iekarojis manu sirdi, jo ir samalts, bet nav pulverveida, tātad tam var sajust sastāvdaļu tekstūru. Vēl būtiskāk, ka garšvielas augušas Kaukāzā, kur tās sajauktas kopā. Ja neizmanto tieši šo maisījumu, esmu uzskaitījusi tā sastāvā esošās garšvielas, ko katrs pats var pievienot pēc savas gaumes. Ieteicamas garšvielas, kas augušas kebabu zemēs, kur tām ir cita garša.

Lai gaļa turētos kopā un pie reizes arī uz iesmiņa, ir vairākas metodes kā panākt, ka samalta tā veido labu saķeri un vijīgu konsistenci. Pirmkārt, tā ir smalka samalšana. Otrkārt, un šeit tehnikas ir divējādas. Turku un Balkānu pavāri malto gaļu triec pret darba virsmu vai bļodas dibenu, savāc to kopā un turpina triekšanu un savākšanu neskaitāmas reizes līdz iegūta vēlamā konsistence. Ziemeļāfrikas pavāri gaļu enerģiski un pacietīgi mīca ar pilnām plaukstām. Pieņemu, ka abas metodes darbojas vienlīdz sekmīgi. Var mēģināt gaļu malt divreiz vai arī smalcināšanai un mīcīšanai izmantot blenderi, taču vislabāk gaļas konsistenci var izjust ar rokām. Līdzīgus kebabus var gatavot arī no cūkgaļas un jēra gaļas.









1 kg malta liellopu gaļa
1 saldais sīpols
3 ķiplokdaiviņas
1 ēdamk. malta ungāru paprika
1 ēdamk. Spice House šašlika garšvielu maisījums (koriandrs, džambuls, raihons, saldā paprika, ķiploki)
buntīte pētersīļi
piparu maisījums (Teličeri, kubebas, garie pipari, virces)
jūras sāls

Gaļu ļoti smalki samaļ. Sīpolu smalki sagriež, ķiploku izspiež ķiplokspiedē, pētersīļus sasmalcina. Malto gaļu liek bļodā un pievieno papriku un garšvielu maisījumu un visu kārtīgi izmīca. Turpina mīcīt, sajūtot masas tekstūru – tai jābūt ar labu saķeri un vijīgai. Labi izmīcīto masu pusstundu atpūtina ledusskapī. Ar mitrām rokām saviļā stingras gaļas bumbiņas, caurdur iesmu un viļājot gaļu pieplacina iesmam. Cep grilā uz oglēm. Cepšanas ilgums 5 - 8 minūtes, tas atkarīgs no maltās gaļas biezuma un grila karstuma. Kebabiem jābūt viscaur izceptiem, bet rozīgu viduci, lai saglabātu sulīgumu. Tikko tie izcepušies, uzreiz noņem no grila. Pārcepti kebabi būs sausi un graudaini. Pat tikai atrodoties karstuma tuvumā, tie turpina izžūt. Pasniedz ar plakanmaizi, piemēram, parasto pitu, vai turpat uz grila ceptu pitu, svaigu dārzeņu salātiem vai grilētiem dārzeņiem, sofrito un tzatziki mērci

Kubebas un Teličeri pipari, kā arī šašlika garšvielu maisījums ir nopērkami Spice House garšvielu veikalā Upīša pasāžāSanta Maria zīmola Teličeri pipari dzirnaviņās ir pieejami arī Rimi tīkla veikalos. Dažādas ungāru paprikas iegādājamas ungāru produktu veikalā Hungaricum Ģertrūdes ielā 5a, ieeja no Skolas ielas.

sestdiena, 2014. gada 23. augusts

DZELTENO BIEŠU AUKSTĀ ZUPA




Skaista un saulaina biešu aukstā zupa no dzeltenajām bietēm, kas veldzē karstā vasaras dienā. Vizuāls apmāns, bet tik pazīstama garša. Par šo biešu krāsu priecāsies tie, kas pamanās atstāt violetus traipus uz savām drēbēm.





krāsnī ceptas dzeltenās bietes
krāsnī cepti kartupeļi ar mizu
svaigie gurķi
salātu kefīrs
nedaudz  ūdens
zaļumu buntīte - dilles, maurlociņi, franču estragons, baziliks
šķipsna cukurs
jūras sāls
Sičuaņas pipari un virces
pilngraudu sinepes
sauja kaperi
cieti vārītas olas

Nomizo bietes, kartupeļus un gurķus un sagriež kubiņos vai sloksnītēs. Zaļumus sasmalcina. Bļodā lej kefīru, pieber cukuru, sinepes, zaļumus un smalki sagrieztus kaperus. Liek klāt bietes, kartupeļus un gurķus. Pārber ar pāris šņāpieniem virču un Sičuaņas pipariem. Zupu izmaisa un garšu koriģē ar jūras sāli un ābolu etiķi. Zupas biezumu koriģe ar ūdeni. Zupai ļauj ledusskapī atdzesēties un garšām savilkties vismaz 3 stundas, bet vislabāk nakti. Pirms pasniegšanas dekorē ar olu un zaļumiem.

Dzeltenās bietes arī Latvijā jau ir bieži audzētas. Šīs augušas saimniecībā Vībotnes un iegādātas Kalnciema kvartāla Slow Food tirdziņā.

MUSLĪNA KRĒMS


Franču konditorejā labi pazīstams un bieži izmantots krēms dažādos pildījumos. Patiesībā tas ir divu citu labi zināmu un populāru krēmu – konditorejas krēma un šveiciešu merenges (bezē) sviestkrēma savienojums. Tā ideāls pielietojums ir tortu pildījums. Lūk, arī trīsstāvu biskvīta tortes recepte.

Bļodā sajauc kopā konditorejas krēmu un šveiciešu merenges (bezē) sviestkrēmu attiecībā 1:1.

Konditorejas krēms

Tā kā krēms tiks jaukts kopā ar šveiciešu merenges (bezē) sviestkrēmu, tam sviestu itin nemaz nepievieno un stingrākai noturībai (krēmam būs jānotur kūkas kārta, jāiztur vasarīga temperatūra) pievieno gan miltus, gan cieti. Vaniļas pāksts vietā krēmam var izmantot citus aromatizētājus – rīvētu citrona miziņu, alkoholu (liķierus, viskiju, rumu).

N.B. olu dzeltenumiem pievieno cukuru tikai tajā brīdī, kad tos sāk putot. Nekad neatstāj dzeltenumus pārbērtus ar cukuru, jo ķīmiskas reakcijas rezultātā veidojas „omletes” efekts (dzeltenumus sarauj mikroskopiskos gabaliņos), kas sabojā jebkuru konditorejas izstrādājumu. Konditorejas krēmu noteikti uzvāra, tas izdosies bez problēmām, ja olas pie karstuma ir pieradinātas pakāpeniski (karstais piens uzputotajās olās tiks liets pakāpeniski, tās enerģiski maisot).

500ml piens
5olu dzeltenumi
85g cukurs
25g kviešu milti
25g kukurūzas ciete
Vaniļas pāksts

Katliņā ielej pienu. Vaniļas pāksti plakaniski pārgriež uz pusēm. No katras puses ar nazi izskrāpē sēklas. Abas pāksts daļas kopā ar izskrāpētajām sēklām liek pienā. Pienu karsē līdz tas sāk vārīties, noņem no uguns un katliņam uzliek vāku, ļaujot vaniļas aromātam ievilkties. Bļodā olu dzeltenumus kuļ ar cukuru līdz bāli dzeltenai krāsai, tad masā iekuļ miltus un cieti. No piena izvelk vaniļas pāksti. Aptuveni 1/3 karstā piena lej sakultajās olās un nepārtraukti enerģiski puto. Kad masa kļuvusi vienmērīga, pievieno vēl vienu trešdaļu piena, turpinot enerģiski putot. Olu-pienu masu lej atpakaļ katliņā un uz mazas uguns nepārtraukti enerģiski maisot karsē. Maisot obligāti aizsniedz katliņa dibenu, jo tieši no apakšas masa sāks biezēt. Nepārtrauktā maisīšana novērš kunkuļu veidošanos. Krēmu uzvāra līdz katla vidū parādās pirmie burbuļi, tad noņem no uguns. Krēmu pārliek traukā un tā virsu pārklāj ar pārtikas plēvi, citādi krēma virskārta apkaltīs kļūstot stingra. Atdzesē, līdz lietošanai uzglabā ledusskapī.

Šveiciešu merenges sviestkrēms

Šveiciešu merenge (bezē) ir viens no trim bezē masas gatavošanas veidiem, kas savstarpēji atšķiras ar to, kad un kā cukurs tiek pievienots olbaltumiem. Atšķirīgas tehnikas rada dažādi noturīgu/stingru olbaltuma masu, kas ir īpaši svarīgi, ja tā netiek cepta, kā tas ir šajā gadījumā. Sviestam ir jābūt mīkstam, bet ne pakusušam (kad sviestu izņem no ledusskapja, to sagriež gabaliņos. Sviests ir  mīksts kamēr pirkstos var paņemt atsevišķu tā gabaliņu, ja tas vairs nav iespējams, sviests ir pārlieku pakusis, un var sašķidrināt krēma konsistenci.

120g olbaltuma (aptuveni 4 lielu olu)
150g  cukura
350g sviesta (mīksta)

Olbaltumus un cukuru liek bļodā, ko var karsēt ūdens peldē. Maisot karsē līdz 55-65 grādiem. Cukuram būtu jābūt izkusušam. Izņem no ūdens peldes. Puto  vidējā režīmā līdz iegūst biezu un spīdīgu olbaltuma masu. Pārliecinās, ka putojamā trauka dibens ir atdzisis vēss. Ja tas ir silts, to ieliek vēsā ūdenī un atdzesē. Šis moments ir būtisks, lai pievienojot olbaltumam sviestu, tas siltajā traukā nekustu. Pa gabaliņam olbaltuma masā iekuļ sviestu. Katru nākamo gabaliņu pievieno, kad iepriekšējais ir iekults.

ceturtdiena, 2014. gada 21. augusts

BISKVĪTA TORTE 3 STĀVOS



Tortes pamatu veido latviešu tortu klasika – biskvīta kārtas. Savukārt pildījumam izvēlēts franču konditorejas krēms – muslīnkrēms. Tā veidota pēc kaskādes principa trīs kārtās, katras zemākās kārtas diametrs ir par 10 centimetriem lielāks. Izvēlētā tehnika ļauj bagātīgi dekorēt tortes kārtu brīvās malas. Dekorēšanai dāsni izmanto vasaras pēdējās ogas – mellenes, zemenes, avenes, kazenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas, aronijas un ēdamos ziedus – atraitnītes, kliņģerītes, dienlilijas, baziliku, raudeni.

Cepšanai nepieciešamas trīs formas ar noņemamām malām, attiecīgi 30cm, 20cm un 10cm diametrā. Vislabāk, ja visas olas ir iespējams kult vienā reizē. Olas mēdz būt dažāda izmēra, tāpēc ir grūti pateikt, cik daudz olas katrai kārtai nepieciešamas. Daudz vieglāk biskvītu masu ir vienmērīgi (vienādā augstumā) sadalīt starp visām trim formām. Ja augstumu grūti noteikt uz aci, formā ieliek lineālu. Dažādu šķirņu pīlēm olu izmēri ievērojami atšķiras – pudeļpīlēm tās ir lielu vistu olu izmērā, muskuspīlēm lielākas, bet Ukrainas cekulainajām jau daudz lielākas par vistu olām. Pīļu olu sakulšana prasa ilgu laiku, nezaudējiet cerības, tās sakulsies!



1kg  muslīnkrēms 

3 biskvītam kārtām:
14 pīļu ola
15 ēd.k. ar kaudzi cukurs
15 ēd.k.ar kaudzi milti

Lielā bļodā puto olas ar cukuru līdz veidojas čagana, pūkaina un biezējošas konsistences masa bālā krāsā (arī tad, ja mājas olu dzeltenumi ir spilgti dzeltenā krāsā). Olas ir pietiekoši uzputotas, ja miksera lāpstiņu atstātais raksts saglabājas masā. Tad pa karotei masā ar putojamo slotiņu iejauc izsijātus miltus un cieti. Miltus ieputo viegli un gaisīgi, tiklīdz tie iejaukušies, putošanu beidz, lai masa pārlieku nesasēžas. Formas ieziež ar sviestu un izbārsta ar miltiem. Masu vienādā augstumā sadala starp visām trim formām. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180C aptuveni 25-30 minūtes (mazākie biskvīti izcepsies ātrāk). Pirms izņemšanas no krāsns, biskvīta gatavību pārbauda, iedurot tajā kociņu. Biskvīts ir izcepies, ja kociņš izvilkts ārā ir tīrs. Ja tam pieķērusies mīkla, cepšanu turpina.

N.B. Cepšanās laika sākumā krāsns durvis labāk nevirināt, lai biskvīts nesaplok.



Tortes salikšana ir ļoti vienkārša - lielāko biskvītu liek apakšā, pārziež ar krēmu, liek virsū pēc izmēra nākamo biskvītu, atkal pārziež ar krēmu, virsū liek vismazāko biskvītu un atkal pārziež ar krēmu. Vismazākā biskvīta virsu kā arī brīvās ar krēmu pārziestās malas dekorē ar ogām un ēdamajiem ziediem. 

GARNELES SOFRITO MĒRCĒ (TOMĀTU MĒRCĒ)


Sofrito ir mana mīļākā tomātu mērce, kaut arī pašu par sevi to kā mērci neizmanto, tā veido pamatu daudziem spāņu ēdieniem. Sofrito gatavo katra spāņu namamāte, un katrai ir sava recepte. Man garšo tās vienkāršākās versijas bez slepenajām sastāvdaļām. Sofrito ir lieliska mērce kopā ar ceptām garnelēm. 

Jebkuram ēdienam vislabākās ir nesaldētas, jēlas garneles. Saldētu garneļu gaļa kļūst sausa un pārslaina. Kur nu vēl cept iepriekš vārītas un pēc tam sasaldētas garneles. Cepot jēlas garneles var panākt to īstu gatavību - viegli kraukšķošs kodiens, sulīga, tvirta gaļa. Turklāt pirkt jau termiski apstrādātas garneles nav nekāds laika ietaupījums, jo garneles ir gatavas minūtes laikā. Gatavība ir vizuāli pamanāma - tās gaļa no tumši zilpelēkas pārvēršas oranžīgā sārtulē. Šai receptē izmantoju iepriekš lobītas garneles, jo ir praktiski neiespējams mērcē pamanīt nejauši nolūzušu garneles ūsu.







500ml sofrito mērce
1kg jēlas garneles
5 ķiplokdaiviņas (3 marinēšanai un 2 nobeigumam)
čili pārslas (ají limonUrfas piparu vai čipotle (chipotle)
dūmu sāls
4ēdamk. rums
Piparu maisījums: baltie pipari, Sičuaņas pipari, kubebas pipari, rozā pipari un virces
Maldon dūmu sāls pārslas dekorēšanai
Eļļa cepšanai

Garnelēm noloba čaulu. Un iemarinē ar ķiplokspiedē izspiestu ķiploku, pāris šņāpieniem dūmu sāls un piparu maisījuma, čili pārslām un rumu.

Uz sakarsētas pannas uzlej  šļuku olīveļļas, liek garneles kopā ar marinādi. Kad nočūkst un gaisā paceļas pirmais tvaika mākonis pārlej ar sofrito. Maisot garneles cep līdz kamēr tās nomaina krāsu un kļūst oranžīgi sārtas. Nogriež uguni, ķiplokspiedē izspiež divas ķīplokdaiviņas un iemaisa gatavajā garneļu mērcē. Ceļ galdā. Pasniedz ar daiviņu citrona vai sumaku, vai smalki sagrieztiem pētersīļiem un dūmu sāls pārslām.


Starpstadija no jēlas līdz ceptai.



svētdiena, 2014. gada 17. augusts

CŪKGAĻAS KAKLA KARBONĀDE MĒRCĒTA EIKALIPTU UN SALVIJAS SĀLĪJUMĀ


Cūkgaļa ir no tām gaļiņām, kas labi uzsūc garšas, tāpēc cūkgaļai noder aromātiskas marinādes, skrubji (sausie sālījumi) un slapjie sālījumi. Gaļas mērcēšana garšaugu un garšvielu sālījumā lieliski noder bieziem gaļas gabaliem. To esmu slavējusi kā piemērotāko lielo putnu (tītara, broilera) krūtiņām, kas, cepot putnu veselu, citādi sanāk sausas un bezgaršīgas, jo nekādas uzbērtās garšvielas vai glazūras nespēj tik dziļi gaļā iesūkties. Vairāk par mērcēšanas tehniku var izlasīt pie receptēm tītara cepetis garšvielu ūdenī un paipalas bērzu sulās ar cidonijām un garšvielām. Neesmu etiķaino marināžu piekritēja, kas man šķiet pārāk agresīvas, izmainot un sagraujot gaļas dabīgo garšu. Ja nu vienīgi tās der fabriku cūkgaļai, lai piešķirtu tai vismaz etiķa garšu. Tāpēc ar prieku iesaku mērcēšanu, bet nevajag novērtēt tās iedarbību pārāk zemu. Esmu paipalas izmērcējusi pārāk ilgi, spārniņi garšoja kā garšaugu smaržu pudelīte. Pirmajā mirklī pēc pagatavošanas liksies, ka gaļa mirkst mazgaršīgā ūdenī, taču nepieciešams laiks, lai garšas savilktos un tad tās kļūst varen iedarbīgas.

Atzīšos, ka visvairāk šo recepti gribēju minēt cūkgaļai piemērotā garšaugu savienojuma dēļ - eikalipts un salvija. Tā kā eikalipts mūsu platuma grādos aug tikai siltumnīcā, par laimi viena tāda Latvijā ir, to izmantojam kaltētā veidā tikai kā ārstniecisku tēju. Mani fascinē tā smarža un arī garša. Un savienojumā ar Vidusjūras reģionā savvaļā augušu salviju, kam piemīt izteiktas kampara notis, nevaru iedomāties labāku pielietojumu kā cūkgaļas mērcēšanu pirms grilēšanas vai cepšanas. Ja neizdodas tikt pie svaiga eikalipta, var izmantot kaltētu. Pati neesmu mēģinājusi, vai pietiekami spēcīga garša rodas jau pieberot kaltētas lapas vai labāk no tām iepriekš pagatavot un pieliet eikaliptu tēju.

Garšvielu un garšaugu saraksts receptē minēts aptuvens, tādam gadījumam, ja gaļu pēc šīs metodes gatavo pirmoreiz. Ja kāda no garšvielām nav pieejama, to nepievieno vai aizstāj ar kādu citu, tieši tāpat, ja kāda ļoti nepatīk.





2 l avota ūdens
150 g rupjais jūras sāls
75 g cukurniedru cukurs
1 citrons
pāris saujas jāņogas (vai citas skābas ogas, vai vēl viens citrons)
slotiņa svaigi eikalipta zari
buntīte salvija
buntīte garšaugu - raudene, estragons, timiāns, pētersīļi
1 liels sīpols
4 ķiplokdaiviņas
5 lauru lapas
1ēdamk. muskatzieda mizu
1 ēdamk. virces (smarzīgie pipari)
1 ēdamk. rozā pipari
1 ēdamk.Teličeri pipari
2 tējk. kubebas pipari
5 garie pipari
1 tējk. ķimenes
1 tējk. rūgtā fenheļa sēklu
1tējk. sinepju sēklas
2 zvaigžņu anīsa (badiāna) zvaigznes

Kakla karbonādi nomazgā un liek izvēlētajā traukā. Tam pievieno pārējās sastāvdaļas - sīpolu sagriež uz pusēm, ķiploku daiviņas notīra, eikaliptu un salviju vispirms rokās saberž līdz izdalās spēcīgs aromāts, tad saplēš gabalos, pārējos garšaugus -  raudeni, estragonu, timiānu, pētersīļus - rupji sagriež, citronu sagriež četrās daļās, sulu izspiež, un pievieno arī tā ceturtdaļas, jāņogas saujās saspiež, pieber visas pārējās garšvielas. Pārlej ar aukstu ūdeni vai bērzu sulām līdz gaļa ir pilnībā pārklāta un ūdens sniedzas aptuveni centimetru virs tās. Visu kārtīgi izmaisa. Gaļu atstāj mērcēties 5°C vismaz 12 stundas, bet droši var mērcēt diennakti.

Gaļu izņem no garšaugu ūdens un cep vai grilē pēc saviem ieskatiem.

Svaigu eikaliptu iespējams iegādāties Kalnciema kvartāla tirdziņā.
Malti muskatziedi un kubebas pipari ir iegādājami specializētajos garšvielu veikalos Spice House Dzirnavu 113a (Upīša pasāžā) un Gourmet Studio Lienes iela 9. Teličeri pipari un rūgtā fenheļa sēklas arī ir nopērkami Spice HouseSanta Maria zīmola Teličeri pipari dzirnaviņās ir pieejami arī Rimi tīkla veikalos.

sestdiena, 2014. gada 16. augusts

MALTAS CŪKGAĻAS VELTNĪŠI GRILĒTI UZ RESTĪTĒM VAI IESMIŅIEM


Ja pati kaut kur pamanītu veltnīšu recepti, tai uzgrieztu muguru, nē, teikšu godīgi, ka es tādas receptes pat nepamanītu. Taču tiklīdz mēģinu kādu recepti nodēvēt tai piederošā cittautu izcelsmes vārdā, tā garantēju, ka praktiski neviens to neizlasīs, lai cik ideāla tā arī būtu. Faktiski par to es neuztraucos, bet šoreiz veicu eksperimentu un visticamāk nosaukumu pēc brīža nomainīšu. Tātad vai latviski lasošai publikai cūkgaļas veltnīši ir pievilcīgāki par cūkgaļas keftām vai kebabiem? Šo recepti precīzi vajadzētu saukt par cūkgaļas keftu kebabiem. Savukārt, ja izvēlētos cept nevis uz iesmiem, bet gaļas turētājā, tās būtu cūkgaļas keftas. Aprakstoši varētu teikt arī  maltas cūkgaļas bumbiņas uz iesmiem, taču ne gaļas turētājā, vēl jo vairāk uz iesmiem gaļas bumbiņas nekad nav apaļas, bet nedaudz saplacinātas vai izstieptas ap iesmu. Šādu formu daiļrunīgi pavāri kulinārijas grāmatās mēdz dēvēt gan par cigāriem, gan torpēdām. Neticu, ka latviešu publiku uzrunātu cūkgaļas torpēdu recepte. 

Kad gaļas bumbiņas kļūst par keftām un kebabiem? Ja iesākumā gribēju tikai gūt apstiprinājumu savam viedoklim, tad beigās izlasot Jotama Otolengi (Yotam Ottolenghi) komentāru grāmatā Jeruzāleme (Jerusalem), sapratu - viss velti. Viņš patiesi apraksta, ka palestīniešu kultūrā atšķirības starp koftām un kebabiem nezinātājam var radīt sajukumu. Patiesībā tas attiecināms ne tikai uz palestīniešu kulināriju.


Mums latviešiem maltās gaļas izstrādājumi ir pazīstami ar nosaukumiem – viltotais (falšais) zaķis, kotletes, frikadeles. Tie ir ēdieni, ko labi pazīstam un ikdienā labprāt ēdam. Tiklīdz kā piemin vārdu gaļas bumbiņa, top skaidrs, ka darīšana ir ar kādu cittautu ēdienu. Gaļas bumbiņas dažādās variācijās ir neatņemama vietējās kulinārijas sastāvdaļa Tuvajos un Vidējos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Irānā, Afganistānā, Kaukāzā, Balkānos, sasniedzot pat Indiju un Pakistānu. Lielā pasaules daļā gaļas bumbiņas ir pazīstamas ar virkni līdzīgu nosaukumu – kefta, kofta, kufta, keftedes, čefta, čofta…, kas cēlušies no persiešu vārda ar nozīmi smalcināt gaļu, kas pārņemts arābu valodā un tālāk arī citās valodās. Tās gatavo no maltas vai smalki kapātas gaļas, visbiežāk grilējot uz oglēm, bet var būt arī ceptas, fritētas vai gatavotas tažīnā. Pēc formas tās ir apaļas, iegarenas vai nedaudz saplacinātas. Recepšu ir milzum daudz, bet galvenā atšķirība no mums pazīstamajām kotletēm – to masai neliek klāt ne maizi, ne olu, ne krējumu. Reizumis atkarībā no reģiona mēdz pievienot bulguru, rīsus vai sasmalcinātus dārzeņus, bet tradicionāli tā ir tikai maltā gaļa ar garšaugiem un garšvielām. Ņemot vērā plašo izplatību nav vienota gaļas bumbiņu pasniegšanas stila, ir valstis, kur pieņemts tās pasniegt ar silto vai auksto mērci, un ir arī tādas, kur pieņemts tās pasniegt pašas par sevi, pārkaisītas ar garšvielām vai kopā ar daiviņu citrona.

Kebabs savukārt ir Tuvajos un Vidējos austrumos cēlies ēdiens, kas sākotnēji apzīmēja ceptas gaļas ēdienu, kam arābu, persiešu un urdu valodā ir vienāds, bet turku valodā ļoti līdzīgs nosaukums, un latīņu burtiem tas tiek atveidots kā kebab vai kepab. Mūsdienās ar vārdu kebabs saprot uz vertikāla vai horizontāla iesma grilētu lielāku vai mazāku gaļas gabalu vai vairākus gaļas gabalus, lai arī pastāv kebabu ēdieni, kuros gaļa nav cepta uz iesma. Kebabi strauji izplatījās Kaukāzā, kā arī  mongoļu un osmaņu impēriju teritorijās, kur tiem, sajaucoties ar vietējām kulinārijas tradīcijām, izveidojās jaunas receptes.

Mums kebabi ir pazīstami no turku virtuves, īpaši ar turku izceļotāju street food tirgotavām, kas tos piedāvā ātrai apēšanai - līdzņemšanai vai ēšanai uz ielas. Visbiežāk vārds kebabs saistās ar ēdienu - uz vertikāli rotējoša iesma ceptai gaļas kārtu kaudzei, no kuras sāniem nogriež plānas šķēles. Šis ir viens no kebaba veidiem un tam dots donerkebaba (grozītā kebaba) nosaukums turku valodā, giross - grieķu valodā un šavarma (shawarma – viens no veidiem kā to atveido latīņu burtiem) arābu valodā. Taču ir vēl desmitiem dažādu kebaba veidu. Vispazīstamākais, kuru ēdis būs katrs latvietis, ir šašliks. Ēdienu ar nosaukumu šašliks pazīst Kaukāzā, Krievijā un daļā Austrumeiropas, kur šis nosaukums ienācis no Krimas tatāriem, bet Turcijā šādu pašu ēdienu sauc par šiškebabu, kura nosaukums norāda, ka gaļa gatavota uz iesma. Grieķi šādi pagatavotu ēdienu sauc par suvlaki. Valstīs ar stingrām franču valodas tradīcijām, ieskaitot daļu Ziemeļāfrikas valstis, kur to lieto līdzās arābu valodai, izmantots tiek franču termins brošete (brochette – franciski iesms).

Kebabus gatavo arī no maltās gaļas jebšu maltās gaļas bumbiņas cept nevis uz restītēm vai gaļas turētājā, bet iesma. Šis ēdiens sevī apvieno keftas (gatavots no maltās gaļas) un kebaba (uzdurts uz iesma un cepts virs oglēm) tradīcijas. Tas būtu nosaucams keftas kebabs. Ļoti līdzīgi Marokā to dēvē par keftām uz iesma - kefta brochettes. Turcijā tie nosaukti divu pilsētu vārdos - Adanas kebabs ir ass, bet Urfas kebabs maigs. Irānā tas ir kabab koobideh (norāda uz kebabu, kas gatavots no sasmalcinātas gaļas), Kaukāzā ļuļa kebabs.

Lai pagatavotu pilnīgi autentiskus ēdienus jāievēro virkne tradīciju, piemēram, reliģiskā prakse un tradicionāls garšvielu pielietojums. Tikai nelielā daļā pieminēto valstu uzturā lieto cūkgaļu (Grieķija, Albānija, Kipra), tādēļ tradicionāli gan kebabus, gan keftas gatavo no jēra, aitas, teļa, liellopa, arī vistas gaļas vai to sajaukuma. Bez tam tiek ievērota dzīvnieku kaušanas halal metode, kas praktiski nozīmē, ka maltā gaļa ir sausāka (mazāk asiņaina). Daudzviet tiek audzētas aitu šķirnes, kurām raksturīgs astesgalā uzaudzis un kulinārijā noderīgs tauku slānis.

Garšvielas: maltās gaļas masai pievieno reģionam raksturīgos garšaugus un garšvielas – svaigu pētersīli, koriandru gan svaigu, gan smalcinātas sēklas,  kuminu (romiešu ķimenes), virces, paprikas pulveri un čili. Mums neierasti, bet jēra un arī lielopa gaļa tiek bagātināta ar šķipsnu kanēļa, kā arī krustnagliņu. Mēdz piebērt arī grauzdētus ciedru riekstus, kaltētas bārbeļogas vai skābos ķiršus.









Lai gaļa turētos kopā un pie reizes arī uz iesmiņa, ir vairākas metodes kā panākt, ka samalta tā veido labu saķeri un vijīgu konsistenci. Pirmkārt, tā ir smalka samalšana. Otrkārt, un šeit tehnikas ir divējādas. Turku un Balkānu pavāri malto gaļu triec pret darba virsmu vai bļodas dibenu, savāc to kopā un turpina triekšanu un savākšanu neskaitāmas reizes līdz iegūta vēlamā konsistence. Ziemeļāfrikas pavāri gaļu enerģiski un pacietīgi mīca ar pilnām plaukstām. Pieņemu, ka abas metodes darbojas vienlīdz sekmīgi. Var mēģināt gaļu malt divreiz vai arī smalcināšanai un mīcīšanai izmantot blenderi, taču vislabāk gaļas konsistenci var izjust ar rokām.

Tiem, kas nebaidās eksperimentēt, iesaku cūkgaļas masai pievienot vienu sarīvētu ābolu vai sauju saspiestu kazeņu.

500 g smalki malta cūkgaļa
100g malti cūkas tauki
1 violetais vai saldais sīpols
1 ķiplokdaiviņa
1 buntīte garšaugu - salvija, pētersīļi, dilles un raudene (pāris zariņi no katra, salvija var dominēt)
1 tējk. malti muskatziedi 
1/2 tējk. maltas virces (smaržīgie pipari)
Jūras sāls
Dažādu piparu maisījums (Teličeri, rozā, kubebas)
šķipsna čili (pēc izvēles)

Gaļu un taukus ļoti smalki samaļ. Sīpolu smalki sagriež, ķiploku izspiež ķiplokspiedē, garšaugus sasmalcina. Malto gaļu liek bļodā un pievieno pārējās sastāvdaļas un visu kārtīgi izmīca. Turpina mīcīt, sajūtot masas tekstūru – tai jābūt ar labu saķeri un vijīgai. Labi izmīcīto masu pusstundu atpūtina ledusskapī. Ar mitrām rokām saviļā stingras gaļas bumbiņas, caurdur iesmu un viļājot gaļu pieplacina iesmam. Cep grilā uz oglēm. Cepšanas ilgums 5 - 8 minūtes, tas atkarīgs no maltās gaļas biezuma un grila karstuma. Gaļai jābūt viscaur izceptai, bet lai saglabātu sulīgumu, tikko tā izcepusies, uzreiz noņem no grila. Pārcepta tā būs sausa un, pat atrodoties karstuma tuvumā, tā turpina izžūt. Pasniedz ar plakanmaizi, piemēram parasto pitu, vai turpat uz grila ceptu pitu, svaigu dārzeņu salātiem vai grilētiem dārzeņiem un tzatziki mērci.

Malts muskatzieds ir iegādājams specializētajos garšvielu veikalos Spice House Dzirnavu 113a (Upīša pasāžā) un Gourmet Studio Lienes iela 9. Kubebas un Teličeri pipari arī ir nopērkami Spice House. Santa Maria zīmola Teličeri pipari dzirnaviņās ir pieejami arī Rimi tīkla veikalos.



Paldies Ildzei par bildēm!