trešdiena, 2015. gada 15. aprīlis

TĪĢERGARNELES AR LAKŠU GREMOLATAS MĒRCI

 

Jau ilgu laiku domāju, kā ceptas vai grilētas garneles vislabāk salikt kopā ar lakšiem, kas termiski apstrādāti saplok un zaudē sev raksturīgās garšas un smaržas īpašības. Lakšu gremolatas ideju aizņēmos no Rimi recepšu autora un ševpavāra Normunda Baranovska. Gremolata ir viens no itāļu virtuves dārgakmeņiem līdzās pesto. Tas ir svaigu garšvielu maisījums, kura pamatsastāvdaļas ir smalki sagriezti pētersīļi, sakapātas ķiplokdaiviņas un rīvēta citronu miziņa. Šajā sezonālajā gremolatas receptē nogurušos ziemas ķiplokus uzmundrina jaunās ražas lakši. Tā kā gremolatu pasniedzu ar garnelēm, kas tiks pievienotas salātiem, to gatavoju ar eļļu - mērces formā. Ja ir vēlme salātiem piešķirt kuplāku citrusu aromātu un garšu, droši pierīvē arī citu citrusu - apelsīnu, laimu, greipfrūtu - miziņu.

Tīģergarneles lakšu gremolatas mērcē nebūt nav jāpievieno salātiem, tās var pasniegt atsevišķi kā uzkodu, piemēram, kopā ar grauzdiņu. Gremolatu (bez eļļas) droši var pievienot citai manis iemīļotai garneļu receptei - garnelēm sofrito mērcē.

Attiecībā uz garneļu izvēli atkārtošos, aicinot iegādāties nesaldētas, jēlas garneles, jo saldētām gaļa kļūst sausa un pārslaina. Turklāt kā pavisam nesen pārliecinājos, daļa garneļu ir ne tikai vienkārši strauji sasaldētas, bet apstrādātas ar glazūru (!). Būtiski, ka cepot jēlas garneles, var panākt to īstu gatavību - viegli kraukšķošs kodiens, sulīga un tvirta gaļa. Šoreiz garneles ar visu čaulu nedaudz iemarinēju laima, ķiploka un čili mērcē. Parasti cepu garneles ar visu čaulu, tad tās sanāk sulīgākas. Ja garneles nopirktas ar galvām, tās norauju pirms cepšanas, jo cepoties tām mēdz nolūst ūsas, kuras pēc tam ir nepatīkami vilkt ārā no ēdiena.




tīģergarneles
jūras sāls
piparu maisījums 
tomāti
avokādo
salātu zaļumi - salātu baldriņš (saukts arī par rapunceļiem un lauka salātiem), avotkreses, sējas portulaka, rukola, lapu sinepes, pakčojs, mizuna, kailans, tatsojs, mangolds
olīveļļa apcepšanai

Salātu zaļumus saplucina, tomātu sagriež gabalos, avokādo pārgriež uz pusēm, izņem kauliņu un izgrebj ar karoti. Šis nu būtu salātu pamats, ko var pamainīt pēc savas gaumes, taču jāatzīst, ka gan tomāti, gan avokādo patiešām labi sader ar garnelēm.

Iepriekš iemarinētās garneles (iemarinēšana nav obligāta) nosusina. Nelielā eļļas daudzumā tās uz pannas apcep. Garneļu gatavību ir viegli pamanīt un cepšanu kontrolēt - tikko garneles nomaina krāsu no tumši zilpelēkas uz oranžīgi sārtu, tās ir gatavas. Un pārcept tās nevajadzētu, lai saglabātu sulīgumu. Noņem no uguns un nedaudz padzesē līdz kamēr tās atdzisušas tiktāl, ka tām var nolobīt čaulu. Nolobītās garneles ierīvē ar gremolatu. Jo karstākas garneles, jo vairāk tās savilksies ar mērci. Garneles ar gremolatas mērci pasniedz kā uzkodu vai pievieno iepriekš sagatavotajam salātu pamatam. Iemaisa salātos, sasāla un sapiparo. Ja nepieciešams pielej vēl nedaudz eļļu. Ceļ galdā!