Gremolata ir itāļu svaigu garšvielu maisījums, kura pamatsastāvdaļas ir smalki sagriezti pētersīļi, sakapātas ķiplokdaiviņas un rīvēta citronu miziņa. Ja šo maisījumu vēlas mērces formā, to papildina ar olīveļļu. Gremolatai ir dažādi atvasinājumi, visbiežāk tiek izmantota arī citu citrusu - apelsīnu, laimu, greipfrūtu- miziņa vai pētersīļa vietā izmantots cits garšaugs, piemēram, koriandrs.
Lakšu gremolatas ideju aizņēmos no Rimi recepšu autora un ševpavāra Normunda Baranovska ieraksta tviterī. Lai arī šo gremolatu var izmantot dažādos ēdienos, man tā atrisināja ilgi lolotu ideju par lakšu un garneļu saderību vienā ēdienā. Ilgi meklēju īsto formu, jo termiski apstrādāti svaigi lakši saplok un zaudē savas garšas un smaržas īpašības. Gremolata lieliski sader ar zivju un jūras produktiem, dārzeņu ēdieniem, kā arī dažādiem, ieskaitot treknas gaļas, sautējumiem, piešķirot tiem svaigumu un spirgtumu. Spridzīgums ir vārds, kas raksturo gremolatu. To izmanto kā garšvielu piedevu nevis īstu mērci, savā ziņā līdzīgi pesto. Lieliski sader ar klasisko milāniešu liellopa apakšstilba sautējumu - osso buco un līdzīgo recepti - porterī sautētu smadzeņu kauliņu (osso buco).
Šajā atvasinātajā receptē izmantoju pētersīļus un lakšus vienādās proporcijās. Iespējams, ka svaiga ķiploka izmantošana vairs nemaz nebūs nepieciešama, taču kopā ar garnelēm ķiploks tomēr prasījās. Pievienoju arī eļļu, lai garneles sulīgākas, it īpaši tāpēc, ka gremolatas garneles tālāk izmantoju salātos ar lapu zaļumiem, tomātiem un avokādo. Jebkurā gadījumā sastāvdaļu proporcijas ir aptuvenas, katrs pagaršojot tās pieregulē atbilstoši savai gaumei.
Lakšu gremolatas ideju aizņēmos no Rimi recepšu autora un ševpavāra Normunda Baranovska ieraksta tviterī. Lai arī šo gremolatu var izmantot dažādos ēdienos, man tā atrisināja ilgi lolotu ideju par lakšu un garneļu saderību vienā ēdienā. Ilgi meklēju īsto formu, jo termiski apstrādāti svaigi lakši saplok un zaudē savas garšas un smaržas īpašības. Gremolata lieliski sader ar zivju un jūras produktiem, dārzeņu ēdieniem, kā arī dažādiem, ieskaitot treknas gaļas, sautējumiem, piešķirot tiem svaigumu un spirgtumu. Spridzīgums ir vārds, kas raksturo gremolatu. To izmanto kā garšvielu piedevu nevis īstu mērci, savā ziņā līdzīgi pesto. Lieliski sader ar klasisko milāniešu liellopa apakšstilba sautējumu - osso buco un līdzīgo recepti - porterī sautētu smadzeņu kauliņu (osso buco).
Šajā atvasinātajā receptē izmantoju pētersīļus un lakšus vienādās proporcijās. Iespējams, ka svaiga ķiploka izmantošana vairs nemaz nebūs nepieciešama, taču kopā ar garnelēm ķiploks tomēr prasījās. Pievienoju arī eļļu, lai garneles sulīgākas, it īpaši tāpēc, ka gremolatas garneles tālāk izmantoju salātos ar lapu zaļumiem, tomātiem un avokādo. Jebkurā gadījumā sastāvdaļu proporcijas ir aptuvenas, katrs pagaršojot tās pieregulē atbilstoši savai gaumei.
1 buntīte pētersīļi
1 buntīte lakši
3 bio citroni (izmanto tikai miziņu)
2 ķiplokdaiviņas
extra virgin olīveļļa (pēc izvēles)
Pētersīļiem un lakšiem nogriež kātus, lapas smalki sakapā. Smalki sakapā ķiplodaiviņas. Citroniem norīvē dzelteno mizas daļu. Visas sastāvdaļas sajauc kopā. Ja izmanto, tad šajā brīdī pievieno eļļu un iemaisa garšvielās. Gatavs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru