MENCA PROVANSAS STILĀ

Vidusjūras reģionam, un jo īpaši Provansai ir raksturīga tapenāde jeb olīvu pasta, kas bagātināta ar kaperiem, anšoviem, ķiplokiem un Provansas garšaugiem - majorānu, timiānu un rozmarīnu kā tā galvenajām sastāvdaļām. Šo buķeti vēl papildināju ar tomātiem, sarkanajiem sīpoliem, konservētu citrona miziņu un svaigi kapātiem pētersīļiem. Spēcīgākam aromātam tika pievienoti pāris kumkvati. Pagatavoju divas pildījuma porcijas, vienu izmantoju kā pildījumu, bet otru - kā salsu pie izceptās zivs.

2-3 mazas mencas

Pildījumam:
1 liels tomāts
1 sauja olīvas
1 ēdamk. kaperi
1 mazs sarkanais sīpols
3 ķiplokdaiviņas
2 anšovi
saišķis pētersīļi
5 cm liels gabals konservēta citrona miziņa
pāris kumkvati
svaigi malti dažādi pipari
1 ēdamk. Provansas garšaugu maisījums
pāris šļukas olīveļļas

100 ml sauss baltvīns
pāris šļukas olīveļļa

Mencu noslauka papīra dvieļos (esmu pret zivju mazgāšanu), izķidā un izslauka ar papīra dvieļiem. Pagatavo pildījumu - tomātu, olīvas, ķiplokdaiviņas, sīpolu un citronu miziņu sagriež smalkos gabaliņos, anšovus sastampā, pētersīļus sakapā. Visas sastāvdaļas sajauc kopā, pievieno kaperus, Provansas garšaugus, svaigi maltus piparus un pielej pāris šļukas olīveļļu. Saujā saspiežot, pildījuma sastāvdaļas sastrādā kopā, lai garšas sajaucas. 

Cepampannu izklāj ar cepampapīru, pārslaka ar olīveļļu un uz sāna nogulda mencas. Mencu vēderu piepilda ar riekšavu pildījuma. Kumkvatus sagriež un šķēlītes ieliek katrā zivī. Vēderus aizver ciet. Mencas pārlej ar baltvīnu. Pārklāj ar otru cepampapīra kārtu. Abas cepampapīra kārtas stigri sastiprina, lai cepoties, tvaiks nespraucas laukā. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādos apmēram 25 minūtes. Uzmanīgi (!) paver cepampapīra maliņu vaļā (izšausies tvaiks, kā rezultātā var apdedzināties!). Ja zivs gaļa viegli noslīd no asakām, tā ir gatava. Ceļ galdā. Pasniedz ar labi atdzesētu Gustave Lorentz Riesling Reserve 2009.

Mencas no Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljona. Provansas garšaugu maisījums iegādājams specializētajā dabīgo un bio garšvielu veikalā Spice House Upīša pasāžā.

PANIŅĀS MARINĒTA VISTA

Tradicionāli paniņas ir sviesta ieguves blakusprodukts, un process ir gana vienkāršs - krējumu kuļ līdz piena tauki saveļas pikučos un atdalās bālgans šķidrums, kas arī ir paniņas. Ja kuļ skābo krējumu, paniņas jau sākotnēji būs ieskābenas, ja saldo - saldenas. Atstātas istabas temperatūrā 12-24 stundas, tās ierūgst un iegūst viegli skābu garšu. Šādas tās ir fantastiski garšīgas!

Rūpnieciski ražotās paniņas tiek bakteriāli ieraudzētas. Latvijā var iegādāties tikai rūpnieciski ražotas paniņas, ja vien pats nekuļ sviestu. Katram zīmolam ir nedaudz atšķirīga ne tikai paniņu struktūra (biezākas, šķidrākas, kunkuļainākas), bet arī garša (skābums, saldums). Ja sviestu nekuļu pati, no rūpnieciski ražotajām manas favorītes top Straupes pienotavā, kuras droši var izmantot šajā receptē. Sviesta kulšanai Latvijā ir tik sena vēsture un likumsakarīgi arī paniņām, bet tās ir samērā reta sastāvdaļa mūsdienu receptēs.

Paniņu marināde padara gaļu mīkstu un sulīgu. Būtiski ir ievērot marinēšanas ilgumu 24-48 stundas, jo ar pāris stundām nebūs nekāda efekta. Marinādes pamatsastāvdaļas ir paniņas un sāls, pārējās garšvielas pievieno pēc patikas. Tās var būt dilles, pētersīļi, ķiploki, kūpināta paprika, karijs... Man šķiet, ka paniņu marinādei piemērotākās ir maigās gaļas - vista un trusis.

Ja vēlas ļoti glītus vistas gabaliņus, pēc marinēšanas tos nosusina papīra dvielī, jo cepoties paniņu olbaltumvielas sarec un veido tādus kā kunkuļus. Garšu gan tie nekādi nebojā. Bieži cepampannas dibenā atstāju paniņu marinādi, un pēc cepšanas tā kopā ar cepšanās sulām tiek izkāsta caur sietu un veido mērces pamatu.

1 kg vistas gabali (kājas, šķiņķīši, filejas)
1 l paniņas
2 ķiplokgalviņas
1 ēdamk. sāls
buntīte timiāns
svaigi malti pipari

Paniņas sajauc ar saspiestām ķiplokdaiviņām, sāli, pipariem un rupji sagrieztu timiānu. Marinādi lej traukā vai, manuprāt, daudz ērtāk aizvelkamajā "zip" maisiņā un tajā iemērc vistas gabalus. Pārliecinās, lai katrs gabals būtu marinādes ieskauts. Vēsā vietā atstāj marinēties 24-48 stundas.

Pēc izvēles, vai nu vistas gabalus izņem no marinādes un nosusina papīra dvieļos, un liek uz cepampannas, kas pārslacīta ar olīveļļu vai arī ar visu marinādi izkārto lēzenā cepampannā. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos 30-35 minūtes. Ja vistas gabaliņu virsa vēl nekrāsojas zeltaini brūna, cepšanu pabeidz grila režīmā. Uz pannas sakrājušās cepšanās sulas izkāš caur sietiņu un izmanto par mērces pamatu. Ceļ galdā.

AROMĀTISKA VISTA CEPAMMAISĀ

Izcept sulīgu un aromātisku vistu ir pavisam vienkārši. Šai receptei der gan vesela vista, gan puse vistas, gan dažādi vistas gabali. Parasti iegādājos brīvi audzētu gaļas vistu (broileru), no kuras parasti atdalu fileju un kājas, bet no pāri palikušā karkasa (ieskaitot spārnus un kaklu) vāru vistas buljonu. Cepot cepammaisā, vista nav ne jāaplaista, ne jāuztraucas, ka tā apkaltīs vai apdegs vai piedegs. Ieguvums - vistai kopš ielikšanas cepeškrāsnī nav jāpievērš uzmanība. Vēl pāris cepammaisa priekšrocības - nav jāmazgā panna un cepeškrāsns, jo tauki neiet pa gaisu. 

Kā garšvielas izmantoju krietni daudz ķiplokus, khmeli suneli garšvielu maisījumu (sastāvā Vidusāzijas baziliks, saldais pipars, pētersīļi, dilles, selerija, koriandra sēklas, lauru lapas un timiāns), svaigu timiānu un svaigu citrona miziņu. Ja nevar iegādāties khmeli suneli garšvielu maisījumu, to var aizstāt ar Provansas garšvielu maisījumu.

vista
1 ķiplokgalviņa (7 ķiplokdaiviņas)
2 tējk. khmeli suneli garšvielu maisījums
buntīte timiāns
1 citrona miziņa
jūras sāls

Ķiplokdaiviņas izspiež ķiplokspiedē, sajauc ar garšvielu maisījumu, smalki sagrieztām citrona miziņām un jūras sāli. Vistu no abām pusēm dāsni ierīvē ar sajaukto garšvielu pastu un pārber ar saplucinātiem timiāna zariņiem. Garšvielu pastu un timiāna zariņus aizbāž arī aiz ādas. Ja cep veselu vistu, būtiski garšvielas aiz ādas aizbāzt ne tikai krūtiņas rajonā, bet līdz pat kājām. Veselai vistai ar garšvielām ierīvē arī vēderu, un tajā var iebāzt veselu citronu. Cepammaisā apakšā liek rupji sagrieztus dārzeņus - kartupeļus vai burkānus un uz tiem vistas gabalus vai veselu vistu. Dārzeņu apakšējā kārta paceļ vistu uz augšu, lai cepšanās laikā, kad maisa dibenā satek tauki un cepšanās sulas, vista tajos nevārītos. Cepammaisam aizsien abus galus un augšā ar adatu izdur 3 caurumiņus. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 200 grādos 40 minūtes līdz stundai.

Bioloģiski audzētas vistas nāk no saimniecības Rītnieki, vairāk info @AndersoneRuuta. Khmeli suneli un Provansas garšvielu maisījumu var iegādāties specializētajā dabīgo un bio garšvielu veikalā Spice House Upīša pasāžā. Neiesaku uzņēmuma Anatols ražoto khmeli suneli garšvielu maisījumu, kura kvalitātē vīlos. 

GARŠVIELĀS CEPTAS CŪKU PUPAS AR PĪĻU OLĀM

Šī ir mana versija tradicionālam Ziemeļirānas ēdienam, kura pamatā ir latviešiem pazīstamas un tuvas garšas - cūku pupas, ķiploki un dilles. Man ļoti patīk dilles un arī ķiploki, tāpēc tos ēdienam pievienoju dāsni. Tāpat esmu atklājusi, ka cūku pupas sader ar sumaku un khmeli suneli garšvielu maisījumu. Tā sastāvs dažādu ražotāju produktos gan mēdz būt ļoti atšķirīgs. Izmantoju Uzbekistānas izcelsmes khmeli suneli garšvielu maisījumu, kura sastāvā ir Vidusāzijas baziliks, saldais pipars (paprika), pētersīļi, dilles, selerija, koriandra sēklas, lauru lapas un piparmētra. Ja nekādi neizdodas iegūt šo patiešām izcili sabalansēto garšvielu maisījumu, to var mēģināt aizstāt ar kaltētu un maltu kurkumu, koriandra sēklām un piparmētru vai kalnumētru (čāberu). Ir gan viena būtiska piebilde, proti, cūku pupām jābūt koši zaļām - vēl nesasniegušām savu botānisko gatavību. 

500g izlobītas cūku pupas (izlobītas no pākstīm un blīvajiem apvalkiem)
3 pīļu olas
5 ķiplokdaiviņas
3 lieli saulē kaltēti tomāti eļļā
2 tējk. sumaks
1 ēdamk. khmeli suneli garšvielu maisījums
buntīte svaigas dilles
svaigi malti Telličeri melnie pipari
jūras sāls
šķipsna čili sāls pārslas (pēc izvēles)
olīveļļa un pīļu tauki cepšanai

Katliņā uzvāra ūdeni un kārtīgi sasāla, ber iekšā izlobītās pupas un vāra 3-5 minūtes līdz al dente gatavībai. Tās nedrīkst izvārīt mīkstas, citādi, cepoties uz pannas, tās izjuks un pārvērtīsies biezenī. Uzkarsē pannu, pievieno šļuku eļļas, karoti pīļu tauku un izkausē. Pupas nokāš un ber uz pannas. Pievieno garšvielas - sumaku, khmeli suneli, smalki sagrieztus kaltētus tomātus, sakapātas dilles un ķiplokspiedē izspiestas ķiplokdaiviņas. Kārtīgi izmaisa un uz lēnas uguns turpina cept pāris minūtes. Uz pannas pupās izveido 3 iedobītes, kurās iesit pīļu olas. Pēc pāris minūšu cepšanas pannu nedaudz sakrata, lai vēl šķidrais olbaltums izplūstu un sarecētu. Kad olas izcepušās, ēdiens ir gatavs. Olu dzeltenumus pārber ar čili sāls pārslām un saporcijo. Ceļ galdā ar jogurta bāzes mērci, piemēram, tzatziki.

Visas receptē minētās garšvielas iegādājamas specializētajā garšvielu veikalā Spice House Upīša pasāžā.

ZELTA PLEKSTE AR ĶIPLOKU UN MUSKATVĪNOGU ETIĶA MĒRCI

Receptei iedvesmojos no Londonā bāzētā spāņu restorāna Barrafina šefpavāru pavārgrāmatas, kas apgalvo, ka šī ir basku recepte. Ļoti vienkārša un tīra garšu kombinācija, kurā galveno lomu spēlē muskatvīnogu (Moscatel) etiķa un ķiploka kombinācija. Ja krājumos nav Moscatel etiķis, tad labāk šo recepti negatavot. Pleksti pasniedz ar vārītiem vai cepeškrāsnī ceptiem kartupeļiem, daļu mērces pārlejot tiem.

Zelta plekstei acu puse ir pelēkbrūna ar rūsganiem vai ķieģeļkrāsas plankumiem, bet aklā puse gaiša. Receptei droši var izmantot arī citas plekstes (gludo pleksti jeb limandu, Baltijas pleksti jeb buti).

'Moscatel' šķirnes vīnogu vīna etiķis ir viens raksturīgajiem spāņu produktiem. Tas nav parasts baltvīna etiķis, bet gan darīts no muskata saimes 'Moscatel' šķirnes vīnogu vīna. Tam piemīt bāzes vīnam raksturīgās un muskatvīnus tik viegli identificējošās aromata notis - koncentrēti sīrupainas, rozīņu, medus un kauliņaugļu un gatavu nektarīnu, nobriedušu persiku, vīnogu nianses garšā. Elegants, augļains, maigi saldskābs etiķis. Neesmu etiķainu garšu cienītāja, bet šis noteikti ir viens no etiķim, kas vienmēr ir manās mājās.

2 zelta plekstes
1/2 fenhelis
2 šalotes
20 ķiplokdaiviņas
5 ēdamk. Moscatel etiķis
1 citrons (norīvēta miza un sula)
pāris šķipsnas Provansas garšaugu maisījums
2 lauru lapas
saišķītis pētersīļi
4 zariņi timiāns
pāris šļukas baltvīns
olīveļļa cepšanai
jūras sāls un piparu maisījums

Fenheli, 1 šaloti un 5 ķiplokdaiviņas sagriež un pāris šļukās olīveļļas apcep zeltainus, pieber Provansas garšaugu maisījumu, lauru lapas, rīvētu citrona miziņu, sasāla un sapiparo. Plekstes izķidā un vēderus piebāž ar timiāna zariņiem un saceptiem dārzeņiem un garšaugiem. Cepešpannu izklāj ar cepamo papīru un dāsni izlaista ar pāris šļukām olīveļļas un pāris šļukām baltvīna. Pannā izkārto abas piepildītās plekstes un virs tām izspiež citrona sulu. Zivis pārklāj ar cepampapīru, apakškārtas un virskārtas cepampapīru malas saloca kopā, lai zivis ceptos noslēgtā vidē. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā aptuveni 20-25 minūtes. 

Gatavo mērci. Uz pannas eļļā apcep sagrieztu aplikušo šaloti un ķiplokdaiviņas līdz tās kļūst zeltainas. Sasāla, sapiparo, pievieno sakapātus pētersīļus, vēl pāris šļukas olīveļļu un etiķi. Maisot cep vēl aptuveni minūti līdz visas sastāvdaļas sajaukušās.

Ceļ galdā kopā ar kartupeļiem. Plekstes vienai pusei novelk ādu un zivs gaļu pārlej ar mērci. Pārējo mērci pārlej kartupeļiem.

Pons zīmola Moscatel etiķis iegādājams veikalā Stockmann.

KATALĀŅU TOMĀTU MĒRCE (SOFREŽITS)

Sofrežits ir tradicionāla katalāņu zemju bāzes mērce (pavāru valodā - sagatave), kas pēc tam ir pamats dažādiem ēdieniem - buljoniem, zupām, sautējumiem un mērcēm. Sofrežits ir pirmais solis zivju zupas, zivju sautējuma, paeļas gatavošanā. Tā ir tik universāla, ka sader kopā, gan ar vistu, gan liellopu, gan zivīm un jūras veltēm. Līdzīgas bāzes mērces ir pazīstamas viscaur Vidusjūras reģionā, kur aromātiskiem garšaugiem ir īpaša vieta virtuvē. Zemēs gar Vidusjūras krastu vērojamas reģionālas atšķirības sastāvdaļu izvēlē. 

Sofrežita nosaukums ir cēlies no katalāņu valodas vārda sofregir, kas nozīmē lēna cepšana uz pannas zemā temperatūrā (zem 100 grādiem). Šo kulinārijas tehniku izmanto dārzeņiem, lai lēni cepoties izdalītos to sula, bet tie nemainītu krāsu (nekļūtu zeltaini). Nosaukums arī pēc būtības apraksta mērces gatavošanas veidu - visas sastāvdaļas tiek maigi sautētas olīveļļā. Lai arī šī ir tomātu mērce, tieši pareizi sacepti sīpoli un ķiploki ir tās veiksmes garants un būtiskākais garšas elements. Mērci var izmantot uzreiz, to var vismaz nedēļu uzglabāt ledusskapī, kā arī sasaldēt ziemai, kad gatavi tomāti nav pieejami. Sofrežitu parasti gatavoju, kad vietējo tomātu raža ir pašā plaukumā. Viens no vienkāršākajiem un ātrākajiem mērces izmantošanas veidiem ir garneles sofrežita mērcē.

1 kg gatavi, miltaini tomāti

2 vidēji lieli saldie sīpoli

1 ķiplokgalviņa

2 tējk. brūnais cukurs

200 ml olīveļļa

lauru lapas

jūras sāls

Sīpolus smalki sagriež. Uz pannas uzkarsē olīveļļu, tajā liek sīpolus un uz vismazākās liesmas maigi sutina, reizi pa reizei apmaisot. Pievieno cukuru un sāli. Pat tad ja šķiet, ka pagājusi mūžība, bet sīpoli vēl ir balti un vizuali nav mainījušies, nekādā gadījumā nepalielina liesmu. Atkarībā no tā, cik spēcīga ir katras plīts vismazākā liesma, sīpoli sutināsies pusstundu līdz 45 minūtes, līdz tie būs gatavi. Kamēr sīpoli lēnām sutinās, sagatavo tomātus - tomātu pārgriež uz pusēm un rīvē uz rupjas rīves ar griezuma vietu uz leju, kamēr viss mīkstums ir norīvēts un palikusi tikai miza, kuru aizmet. Kad sīpoli kļūst mīksti un sāk saldi smaržot, pievieno smalki sakapātu ķiploku. Turpina sutināšanu daudz biežāk apmaisot, jo ķiploki ātri apbrūnē. Kad ķiploki izsutuši mīksti, pievieno sarīvētus tomātus, lauru lapas un paprikas pulveri. Uz lēnas liesmas turpina sutināšanu vēl aptuveni 20 minūtes līdz tomāti ir pilnībā sadalījušies.

RATATUJS (RATATOUILLE)

  

Uzreiz noskaidrosim, ka šoreiz neko nestāstīšu par peļuku no multfilmas Ratatujs. Jau sen pirms tās Dienvidfrancijas reģionālais ēdiens no Nicas lēnām un uzstājīgi ir iekarojis Parīzes respektablākos bistro, un kas tiek novērtēts metropolē, tūdaļ iegūst kulta statusu. Tātad neskaitāmas receptes - katram šefpavāram autentiskākā no "Provansas vecmāmiņas". Lai arī šobrīd atrast divas vienādas receptes nav viegli, jo ikviens ir pacenties ar uzlabojumiem, transformācijām un papildinājumiem, tostarp var atrast pat molekulārās gastronomijas ratatujus, patiesībā katrs pats savā virtuvē var uzburt savu ratatuju. Tas ir absolūti vienkāršs dārzeņu sautējums laikā, kad tie ir sasnieguši gatavības esenci. Tomāti, saldie pipari (paprika), baklažāni, kabači (cukini) un vēl sīpoli, ķiploki, rozmarīns un timiāns - tie visi pilni saules enerģijas ienākas vasaras beigās. Proporcijas ratatujam sniegtas aptuveni, jo tas ir zemnieku sautējums, kurā liek to, kas dārzā ir izaudzis. Vai tad kāds uz dārzu dodas ar virtuves svariem, lai pirms noplūkšanas svērtu baklažānus un kabačus? Un ko darīt, ja izrāvies brangāks sīpols? Stādīt atpakaļ? Kā ziemeļos augušiem dārzeņiem, mūsu vietējiem baklažāniem, saldajiem pipariem un tomātiem varētu būt stingrākas mizas, kas sautējoties var atdalīties no mīkstuma. Ja tās nevēlas, baklažānu nomizo, piparu uz gāzes degļa apdedzina līdz ogļu melnumam, ļauj atdzist un mizu novelk, bet tomātus pārgriež uz pusēm un rīvē uz rupjas rīves, tā var ātri mīkstumu norīvēt no mizas.

Vēl daži ieteikumi. Ratatujs man labāk garšo nākamajā dienā, kad tā garšas ir kārtīgi savilkušās. Tas lieliski garšo ar apgrauzdētām maizes šķēlēm, kazas sieru un cepamdesām. Šefpavāri ratatuju iesaka sasaldēt, lai ziemas spelgonī atgādinātu par vasaras īpašajām garšām, jo ziemā no lielveikalos nopērkamajiem dārzeņiem ratatuju nevar pagatavot. Vēl viens šefpavāru ieteikums, kuru drīzumā esmu nolēmusi izmēģināt, ir ratatuja biezzupa. Tātad pagatavoto ratatuju salenderē, pievienojot vistas vai dārzeņu buljonu. Bet uzmanīgi ar garšvielām - tās pirms blendēšanas jāizlasa, vai labāk būtu jau sākumā garšaugus sasiet buntītē, tajā iesienot arī piparus, lai tos var viegli izķeksēt no sautējuma. Sablendējot garšvielas, zupai var rasties nesabalansētas, pat nevēlamas un pārāk spēcīgas piegaršas.

4 baklažāni

6 kabači, mazāki par baklažāniem

1kg dažādu šķirņu tomāti

4 saldie pipari (izņemot zaļos, kas ir pārāk rūgti šajā ēdienā)

3 sīpoli (var izmantot arī saldos sīpolus)

1 ķiplokgalviņa

garšaugi un garšvielas - timiāns, rozmarīns, estragons, viens zariņš lavanda, lauru lapas, melnie pipari

jūras sāls

šļuka olīveļļa

baziliks un raudene vai smalcināti ķiploku ziedkāti

Dārzeņus pirms sautēšanas grilē vai apcep, izvēlējos kaut ko pa vidu - apcepu uz grilpannas. Baklažānu nomizo, sagriež šķēlēs, apber ar sāli un ļauj atdalīties sulai, ko vēlāk nolej. Šādi baklažāni cepoties nepievilksies ar eļļu kā mārki vai grilējoties - neapkaltīs. Arī kabačus sagriež šķēlēs, abu dārzeņu šķēles pirms likšanas uz grilpannas apsmērē ar olīveļļu, apcep un pēc tam sagriež stienīšos vai katru šķēli četrās daļās, un liek kaltā, kam dibenā ielietas pāris šļukas olīveļļa. Saldos piparus sagriež sloksnītēs, kuras apslaka ar olīveļļu, un cep grilpannā, pēc tam pievieno dārzeņiem katlā. Uz otras pannas olīveļļā apcep šķēlēs sagrieztus sīpolus un rupjos gabalos sasmalcinātu ķiploku, kurus pēc tam pievieno dārzeņiem katlā. Sīpolus un ķiploku apcep līdz tie nedaudz karamelizējas, kļūst saldi, bet vēl nekrāsojas brūni. Tomātus pārgriež uz pusēm un uz rupjas rīves norīvē mīkstumu, ko pievieno katlā. No garšaugiem sasien bunti, kurā iesien arī piparus un pievieno dārzeņiem. Nedaudz sasāla. Uz lēnas uguns sautē 15-20 minūtes, ik pa laikam apmaisot. Vasaras dārzeņi ir sulīgi, bet ja nu gadās, ka tie vēl nav izsutinājušies mīksti, bet katlā sāk trūkt šķidrums, pielej šļuku ūdens vai dārzeņu buljona. Kad dārzeņi mīksti, ratatujs ir gatavs. Pirms pasniegšanas izķeksē garšvielu bunti, pārber ar svaigi sasmalcinātu baziliku un raudeni vai arī ratatujā iemaisa pāris karotes smalcinātus ķiploku ziedkātus. Vīns arī nav tālu jāmeklē, ratatujs lieliski sader ar Provansas Bandol apelācijas vīniem, kuros dominē Mourvèdre vīnoga. Atkarībā no ratatuja piedevām, izvēlas sārtvīnu vai sarkanvīnu. 

PICAS TOMĀTU MĒRCE

 

 

 

 

Gatavojot picu, bez tomātu mērces neiztikt. Un nav garšīgāka mērce par mājās gatavotu. Turklāt pat skeptiķiem, kas rauc degunu par tomātu mērcēm kā tādām, būs vien jāpiekrīt, ka, pirmkārt svaigi tomāti picā nederēs, jo tiem nav pietiekami koncentrēta garša, bet pats galvenais tie ir pārāk ūdeņaini, un, otrkārt, mājās gatavota tomātu mērce ir fantastiski garšīga, ko nevajag salīdzināt ar veikalos nopērkamajiem izstrādājumiem uz tomātu koncentrātu bāzes, kas pārpilni ir modificētu cieti, E-vielām un garšas pastiprinātājiem.

 

Šī krāsnī ceptu tomātu mērce man ļoti patīk, jo neprasa daudz uzmanības un tai ir piesātināta garša. Tā ir lielisks pamats dažādiem picu pildījumiem. Mērcei izvēlas miltainus un saldus tomātus. Ja gatavā mērce tomēr šķiet par šķidru, to 15 minūtes reducē, vārot uz lēnas uguns.

500g tomāti
1 ķiploka galviņa
sāls
svaigi malti pipari
Provansas garšaugu maisījums
pāris šļukas olīveļļa

Tomātus sagriež četrās daivās, ja tie lieli, sīkāk. Ķiploku daiviņas sīki sakapā, iejauc pāris šļukās olīveļļas un pārslaka tomātiem. Pārber ar sāli, garšaugu maisījumu un svaigi maltiem pipariem. Tomātiem būtu jābūt viscaur pārslacītiem ar olīveļļu, un pannā tos izkārto ar mizas daļu uz leju (pie pannas dibena). Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos 35-45 minūtes (cepšanās beigās ieslēdz grilu). Tiem jābūt mīkstiem un to virsa var būt mazlietiņ apsvilusi. Izberž caur sietu. Ja gatavā mērce tomēr šķiet par šķidru, to 15 minūtes reducē, vārot uz lēnas uguns.