KABAČU ZIEDU OMLETE

Omlete - tā ir klasika, ko gandrīz ikviens savā dzīvē ir gatavojis. Nekā sarežģīta, tomēr katram pavāram ir ko teikt par šo vienkāršo un ikdienišķo, visbiežāk, brokastu ēdienu. Omletes mēdz cept gan no tikai sakultu olu masas, gan tai mēdz pievienot arī pienu vai saldo krējumu. Atšķiras uzskati arī par to, cik daudz cepšanas laikā omleti kustināt - neaiztikt nemaz vai arī  tikko kā olu masa sāk sarecēt, to ar dakšu vilkt no pannas ārmalas virzienā uz vidu, lai virskārtas nesarecējusī olu masa nokļūtu pie pannas dibena un ceptos. Krasi pretēji uzskati valda par omletes gatavību - sākot ar vidū gana plūstošas tekstūras omleti, kam franču valodā apzīmē ar terminu baveuse un visbeidzot ar viscaur stingru omleti, ko apmet vēl uz otru pusi, lai paceptu vēl. Omleti uz karstas pannas cep 1-2 minūtes atkarībā no vēlamās gatavības. Omlete nav olu kultenis, tāpēc es to neieteiktu maisīt. Ja tomēr šķiet, ka tās virskārta ir pārāk jēla un šķidra, pannu nedaudz sasver pret sevi, lai šķidrā masa satek uz leju un sakrājas, tad apakšējo omletes malu ar lāpstiņu uzmanīgi paceļ nedaudz uz augšu, lai vēl šķidrā olu masa satek zem omletes, visbeidzot pannu atgriež horizontālā stāvoklī, liek uz uguns un dažas sekundes vēl turpina cepšanu. Vislielākā vienprātība valda par cepšanai izmantojamajām taukvielām - omleti cep sviestā un tikai sviestā, lai piešķirtu patīkamu garšas niansi un lai tā paceltos čagana. Protams, pats svarīgākais ir kvalitatīvas olas. Iesaku izmantot tikai un vienīgi bio olas, jo olu garšu ietekmē ne tikai tas, kādā vidē un apstākļos vistas tiek turētas, bet ļoti daudz arī to barība. 

 

Vidū viegli plūstoša omlete, ko francūži sauc par omelette baveuse

3 pērļu vistu bio olas
4 kabaču ziedi
jūras sāls un svaigi malti baltie pipari
sviests cepšanai

Bļodā ar dakšu viegli sakuļ olas, nedaudz sasāla. Kabaču ziedus garenvirzienā pārgriež uz pusēm un sviestā uz pannas no abām pusēm apcep, sasāla un sapiparo. Pārlej ar sakulto olu masu un bez kustināšanas cep aptuveni minūti. Trešdaļu omletes pārloka un to no pannas uzslidina uz šķīvja. Dekorē ar mikrozaļumiem. Pasniedz ar lapu dārzeņu salātiem. 

Pērļu vistu olas iespējams iegādāties eko produktu veikalā Unce eko Mārupē. Kabaču ziedus piegādā saimniecība Mieriņi un saimniecība Baltiņi, tie iegādājami virtuālajā zemnieku tirgū Svaigi.lv un eko produktu veikalā Unce eko Mārupē.

ARZAKA PLAUCĒTĀ OLA

Olas plaucēšana jeb vārīšana bez čaumalas ir klasisks olas termiskas apstrādes veids - mutuļojošā verdoša ūdens katlā iesit svaigi dētu olu. Pirmais sacietē olbaltums, pēc tam sarec dzeltenums. Plaucēšanas ilgums atkarīgs no dzeltenuma vēlamās gatavības pakāpes - pilnīgi šķidrs vai viegli sarecējis. Ar putu karoti olu izceļ no vārošā ūdens un iegremdē ledusūdenī, lai apturētu dzeltenuma sarecēšanas turpināšanos. Izceļ no ūdens un tā ir gatava! Pasniedzot olu iegriež, lai izceltu sarecošo dzeltenumu.

Tehniku, ko radījis un savā virtuvē plaši izmantojis basku pavārmākslas ģēnijs Huans Marī Arzaks, zvaigžņotā restorāna Arzak saimnieks, īsumā var aprakstīt kā olas plaucēšanu plastmasas maisiņā. Arzaka ola pēc garšas ne ar ko neatšķiras no tradicionāli plaucētas olas. Vienīgā atšķirība ir izskatā un pagatavošanas tehnikā. Spāniski šādi plaucētu olu pazīst ar nosaukumu olas zieds (flor de huevo, huevo flor), jo tā atgādina ziedu - dzeltenam viducim cieši piekļāvies vai to pilnībā ieskaujošs sakrokojies baltums. 

Bieži Arzaka tehnika tiek minēta kā labākā olu plaucēšanai mājās. Vienkāršības un garantētās izdošanās dēļ to iesaka arī pavārmākslas iesācējiem. Lai arī tradicionālā plaucēšanas tehnika man šķiet pilnībā ģeniāla, reizēm izmantoju Arzaka tehniku, ja nepieciešams plaucēt olu, kas nav vairs ideāli svaiga (nedēļu veca) vai lielu skaitu olu vienlaicīgi. Tikko dētai olai baltums stingri turas klāt pie dzeltenuma, jo vecāka ola kļūst, jo baltums kļūst izplūdušāks. Attēlā redzamā ola apzināti tika izvēlēta trīs nedēļas veca. Ja šādu olu plaucētu tradicionāli, izplūdušais olbaltums katlā sadalītos un verdošajā ūdenī peldētu neskaitāmas olbaltuma vērpetes. Arzaka tehnikā plēve, kas satur olu kopā viengabalainu, nodrošina, ka viss olbaltums sacietē viendabīgā gabalā. Olbaltuma rises veidosies tik eleganti, cik rūpīgi plēve tiks sakrokota. 

Kvadrātveida pārtikas plēvi apsmidzina (vai ieziež) ar eļļu, lai plēves krokās nepieliptu olbaltums. Olu uzmanīgi pārsit, saglabājot veselu dzeltenumu, un uzlej  plēves vidū, krusteniski savieno plēves stūrus, veidojot vienmērīgu ielocīšu krokojumu, un cieši sasien mezglā, lai ūdens netiek iekšā. Aiz mezgla iesien pārtikas diegā un uzver uz karotes kāta vai kāda kociņa, kuru iegremdē vārošā ūdenī tā, lai ola ir pilnībā ūdens ieskauta, bet tā neskaras pie katla dibena. Olu plaucē 4 minūtes (mazu olu) - 4 minūtes un 20 sekundes (vidēji lielu olu). Izceļ no katla un uz mirkli iegremdē ledusūdenī. Pēc tam liek uz dēlīša un uzmanīgi izsaiņo no plēves un tad tā ir gatava!

ŠAKŠUKA

Šakšuka ir nopietns olu ēdiens ļoti sātīgām brokastīm, brunšam vai pusdienām, vai vieglām vakariņām. Tās vienkāršākā versija ir olas lēni ceptas aromātiskā, garšvielām bagātā tomātu mērcē. Sarežģītākās versijas, atkarībā no izmantotajiem produktiem, var būt veģetāras - ar fetas stila sieru vai ar gaļu - chorizo vai merguez desiņām, vai vītinātu gaļu (piemēram, biltongu). Vislīdzīgākais ēdiens vienkāršajai šakšukai ir etiopiešu brokastu olas, kur olas netiek ceptas veselas, bet pagatavotas kultenī, vienlaikus iebiezinot tomātu mērci, kuras neatņemamas sastāvdaļas ir berbere garšvielu maisījums un garšvielām bagāts dzidrinātais sviests (nitter kibeh). Turku menemen ir garšvielām bagāta tomātu mērce ar zaļajiem saldajiem pipariem un olu kulteni. Cits līdzīgs Vidusjūras reģiona ēdiens ir ratatujs ar plaucētu (bez čaumalas vārītu) pīles olu, ko bieži var baudīt Provansā. 

Šakšuka ir minēta jau leģendārajā Klaudijas Rodēnas (Claudia Roden) grāmatā A New Book of Middle Eastern Food, kas viena no pirmajām iepazīstināja rietumniekus ar Tuvo Austrumu valstu ēšanas tradīcijām. Šakšuka ir cēlusies Tunisijā, kur ēdienkartē olām ir īpaša loma, un ēdiens plaši izplatījies Tuvajos Austrumos. Arī marokāņi olas mēdz cept līdzīgi - tažīnā pagatavotā mērcē, piemēram, gaļas bumbiņas (keftas) tomātu mērcē ar paipalu olām ir ierasts ēdiens šajā zemē.

Šakšukai ir daudz versiju. tomēr viennozīmīgi mērces pamatu veido tomāti (sezonā svaigi, nesezonā - konservēti savā sulā, var izmantot konservētus smalcinātus tomātus vai to mīkstumu, būtiskākais lai tomāti būtu redzējuši iespējami daudz sauli un pilnībā nogatavojušies). Ja mērcei no konservētiem tomātiem pēcgaršā jūtams skābums, to balansē ar gaišo niedru cukuru. Papildus tomātiem mērcei visbiežāk pievieno sīpolus, ķiplokus, saldos piparus, baklažānus, kabačus, kartupeļus, olīvas, sālītu svaigo sieru (fetu, brinzu). Garšu bagātina ar aso piparu (čili), lauru lapām, kuminu, koriandra sēklām, timiānu, paprikas pulveri, safrānu, kurkumu, kanēli. Ziemeļāfrikas garšu buķetei pievieno harisu un/vai marokāņu garšvielu maisījumu ras el hanout. Tuvo Austrumu stila šakšukai pievieno koriandra sēklas, sumaku un zātaru. Dekorē ar pāris saujām sakapātu koriandra un pētersīļu lapu (šajā gadalaikā svaigo zaļumu krājumi bija izsīkuši, tāpēc izdekorēju ar lucernas dīgstiem).

Labāk, ja ir iespēja pagatavot mērci iepriekš, lai tās garšas savelkas, pēc tam pagatavot ēdienu līdz galam ir ātri. Mērci var sasaldēt un pietaupīt slinkiem rītiem. Šakšuku var cept vienā lielā, kopējā pannā vai sadalīt pa mazākām porciju panniņām pirms olu pievienošanas.

400g konservēts tomātu mīkstums bez skābuma regulētāja (vai 1 kg gatavi tomāti)
200g ķirštomāti

1 vidēji liels baklažāns
1 sarkanais saldais pipars (paprika)

4-5 olas
1 sīpols
4 ķiplokdaiviņas
šķipsna safrāna drīksnas
2 tējk. harisa
2 tējk. zātars
2 tējk. sumaks
1 tējk. samaltas, apgrauzdētas koriandra sēklas
1/2 tējk. malts kumins
svaigi rīvēts kanēlis
2 lauru lapas
saišķītis pētersīļu
sāls un melnie pipari
olīveļļa apcepšanai

Ja gatavoju no sākuma, parasti izmantoju divas pannas - vienā top mērce, otrā - apcepas klāt pievienojamie dārzeņi, kuri, kad gatavi, tiek pārlikti mērces pannā un tad tajā iesit olas un šakšuku cep gatavu. Katru reizi mēģinu mērci pagatavot vismaz divreiz vairāk, lai sasaldētu un pietaupītu steidzīgākiem brīžiem. Šakšuku var gatavot arī vienā pannā, sākot ar dārzeņu apcepšanu, bet tad mērce nebūs tik labi savilkusies ar garšvielām.

Lielā pannā lej šļuku eļļas un pievieno šķēlēs sagrieztu saldo piparu, kad tas apcepies kļūst mīksts, pievieno gabalos sagrieztu baklažānu un ķirštomātus un turpina cepšanu. Otrā pannā ielej šļuku eļļas un apcep sagrieztu sīpolu un ķiplokdaiviņas un apcep zeltainus. Tad pievieno tomātu mīkstumu un garšvielas -  lauru lapas, harisu, safrānu, zātaru, sumaku, koriandra sēklas, kuminu, kanēli un uz lēnas uguns sautē vismaz 10 -15 minūtes. Ja mērce kļūst pa biezu, pielej nedaudz ūdens, lai tā būtu pastas mērces biezumā. Mērci sasāla un sapiparo. Mērce ir gatava, lai tai pievienotu mīksti saceptos dārzeņus. Kad tie mērcē iemaisīti, pagaida, lai mērce uzvārās (ja mērce nebūs pietiekami karsta, olas tajā neplaucēties), tad tajā izveido tik nelielas iedobes, cik olas tiks pievienotas. Katrā iedobē iesit pa vienai olai. Olām pārber sāli un svaigi maltus piparus. Cep uz lēnas uguns līdz kamēr olbaltums kļuvis pērļu balts un savilcies, bet dzeltenums vēl nav sarecējis, aptuveni 10-12 minūtes. Pārber ar sagrieztām pētersīļu lapām. Ceļ galdā ar arābu maizi, bageti vai čabatu.

BISKVĪTA RULETE AR MELLEŅU, LAVANDAS UN KAZAS SIERA KRĒMU

Ruletes īpašais akcents ir mēļais krēms ar eksplozīvu garšu buķete - mellenes, lavanda un svaigais kazas siers. Līdzīgu garšu kombināciju jau izmēģināju citā receptē - melleņu un lavandas kazas siera kūkā ar balto šokolādi.

 

Krēmam var izmantot jebkuras melleņu biezeni  - meža vai dārza lielogu. Fantastisks produkts ir SIA Jurenski gatavotais melleņu biezenis, kura sastāvā ir arī neliela dzērveņu piedeva, kas tam piešķir lielisku svaigumu. Violetās krāsas produkti savstarpēji lieliski sader kopā ne tikai pēc toņiem, bet arī papildina cits cita garšu. Lavanda ir ļoti spēcīga garšviela, kas pārdozēta ēdienam piešķir ziepju un šampūnu aromātu un pēcgaršu. Savukārt kopā ar maigajām mellenēm lavanda veido saskaņu, bet biezeņa dzērveņu skābums nedaudz piebremzē lavandas dominanci un iespējamo salkanumu. Lavandas nāk no vietējiem lavandu lielaudzētājiem Lillas Lavender www.lillaslavender.com. Svaigā kazas siera maigi citronīgais skābums pēcgaršā sasaucas un lieliski papildina melleņu un lavandas saspēli. Par krēmam piemērotāko pēc stuktūras un garšas kvalitātēm atzīstu Rutas un Stefana Rucavā gatavo (mīksto) svaigo kazas sieru (www.sia-sili.lv). Šī svaigā siera konsistence ir fantastiska, jo tā spēj uzsūkt neiedomajami daudz šķidruma. Šī iemesla dēļ krēmam nav nepieciešams nekādas želējošas vielas. Ja tomēr ir nepieciešamība pēc vēl stingrāka krēma, tajā iejauc 50g izkausētu balto šokolādi ar vismaz 30% kakao sviesta saturu, un samazinot krēmam pievienojamo cukura daudzumu.

 

Ruletes biskvītam parasti vienu ēdamkaroti miltu aizstāju ar kartupeļu cieti, kas biskvītam piešķir papildus lokanumu un mitrumu. Biskvīts ir cepts 30x35 cm cepampannā un tam izmantotas 7 olas, bet olu skaitu var pieregulēt pēc vajadzības attiecīgi pa ēdamkarotei samazinot vai palielinot arī miltu un cukura daudzumu. 

 

7 vislabākās kvalitātes brīvi turētu vistu dētās olas
7 ēdamk. cukurs
6 ēdamk. milti
1 ēdamk. kartupeļu ciete

Pildījumam:
200g mīkstais kazas siers
100ml saldais krējums

150-200ml melleņu biezenis

1/2 tējk. samalti lavandu ziedi

50g pūdercukurs
pēc izvēles krēmā var likt arī veselas mellenes (labāk lielogu, jo tās ir stingrākas)

Lielā bļodā ar mikseri puto olas ar cukuru līdz veidojas čagana, pūkaina un biezējošas konsistences masa bālā krāsā (arī tad, ja mājas vistu olu dzeltenumi ir spilgti dzeltenā krāsā). Olas ir pietiekoši uzputotas, ja miksera lāpstiņu atstātās rises saglabājas masā. Tad pa karotei masā ieputo miltus un cieti. Cepampannu izklāj ar cepampapīru un tajā vienmērīgi ietecina mīklu, ja nepieciešams mīklu pannā izlīdzina. Cep iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180C apmēram 12 minūtes. Cepšanās laikā krāsns durvis labāk nevirināt. Pirms izņemšanas no krāsns, biskvīta gatavību var pārbaudīt, iedurot tajā ar kociņu. Biskvīts ir izcepies, ja masa pie kociņa nav pieķērusies. Biskvītu dažas minūtes atdzesē, tad vēl krietni siltu to sarullē, nenoņemot cepampapīru. Atdzisušu biskvītu ir prakstiski neiespējami sarullēt, lai tas neielūztu. Kad biskvīts ir pilnībā atdzisis un pildījums ir gatavs, to uzmanīgi atloka un atdala no cepampapīra. Vienmērīgi apsmērē ar krēmu un atkal sarullē. Ruletes virspusi var plānā kārtiņā apbērt ar pūdercukuru un/vai rotāt ar mellenēm. Ja rulete netiks ēsta stundas laikā, to labāk glabāt ledusskapī pārsegtu ar pārtikas plēvi, un dekorēšanu veic pēc izņemšanas no ledusskapja. Ruleti ceļ galdā istabas temperatūrā.

Gatavo krēmu. Bļodā kazas sieru sajauc ar pūdercukuru (rezervējot divas tējkarotes saldā krējuma putošanai) un melleņu biezeni. Pa šķipsniņai pievieno lavandu, iemaisa krēmā un pagaršo. Lavandu pievieno pa daļām, lai nepārdozētu tās ļõti koncentrēto garšu un aromātu. Otrā bļodā stingrās putās sakuļ saldo krējumu ar rezervētajām divām tējkarotēm pūdercukura. Sakulto putukrējumu liegi iemaisa kazas siera un melleņu masā. Ja vēlas krēmā var iemaisīt veselas mellenes. Krēms ir gatavs.

MĀJĀS GATAVOTA KASTAŅU MILTU PASTA

Mājās tradicionāli gatavo olu pastu no vissmalkākā maluma mīksto kviešu miltiem - '00' farina di grano tenero. Tās ir pastas, kuras ēd svaigas, nevis izmanto kaltēšanai. Pastas garšas un arī struktūras dažādošanai vissmalkākā maluma mīksto kviešu miltus var daļēji aizstāt ar cieto kviešu smalko mannu - semola di grano duro - vai ar kastaņu miltiem kā šajā receptē. Kastaņu milti (farine de châtaigne) nav tradicionāli graudaugu milti, tos iegūst ēdamos kastaņus kaltējot un pēc tam samaļot. Šie ir iebrūnas krāsas glutēnu nesaturoši milti, kas relatīvi ātri bojājas. Pastai kastaņu miltus neizmanto vienus pašus, bet vienādās proporcijās ar kviešu miltiem, lai pasta vāroties neizjuktu. Šī pasta no kastaņu miltiem iegūst tumši bēšu krāsu un saldeni riekstainu garšu un smaržu. Diemžēl nevaru iepriecināt, ka kastaņu milti ir pirkti Latvijā, toties lielās olas nāk no Mērijas Vilūnas saimniecības Laukgaļi.

Jau esmu gatavojusi tradicionālākas pastas -  olu dzeltenumu pastu un pastu no cieto kviešu mannas.

 

 

 

 

 

170g mīksto kviešu milti (tips 00)
170g kastaņu milti
3 ļoti lielas olas

Mīklas gatavošanas tehnika. Vispirms sajauc kopā abus miltus, tad tos kaudzē izber uz darba virsmas, centrā izveidojot iedobi, kurā iesit olas. Sākot no centra, pamazām arvien vairāk miltus sajauc ar olām. Kad milti sajaukušies ar olām, veidojot ķepīgu masu, uzsāk mīcīšanu un to turpina 5-7 minūtes. Mīkla ir jāizjūt - tā kā mīklā kopumā glutēns būs maz, tā būs kompakta un drupena nevis zīdaina un vijīga kā pastai no cieto kviešu miltiem. Tomēr mīkla ir jāmīca, tai ir stingri jāturas kopā un tā nevar būt ķepīga. Pēc samīcīšanas mīklu ātri ietin pārtikas plēvē, jo citādi tā tikpat ātri apkalst un ieliek uz stundu atpūsties ledusskapī. Pēc tam tā ir gatava rullēšanai. Pastu rullē plānāku nekā to vēlas redzēt uz šķīvja, jo vāroties tā nedaudz, tomēr piebriest. Rullējot pastu ir svarīgi ievērot, ka tā mīklas daļa, kas netiek rullēta, tiek turēta pārtikas plēvē, pasargājot to no apkalšanas.

Protams, līdz pastas mašīnu izgudrošanai pasta tika rullēta ar rokām un rulli uz koka darba virsmas. Tomēr, ja ir kāda noderīga virtuves ierīce, tad tā noteikti ir pastas mašīna. Turklāt pats būtiskākais ieguvums ir tieši iespēja izrullēt vienādi plānas pastas plāksnes. Tas ir ļoti būtiski, jo nevienādi izrullēta pasta vārās atšķirīgu laika sprīdi. Un vēl pastas mašīnā lieliski var izrullēt arī pelmeņu mīklu.

 

Darbojoties ar šo mīklu ir būtiski, ka to vairākas reizes izlaiž caur pastas mašīnas platāko atveri starp ruļļiem, tad mīklu pārloka un to atkārto vairākas reizes, tādējādi mīkla tiek izstaipīta. Pēc tam rullē, katru nākamo reizi atveri starp ruļļiem samazinot par vienu iezīmi. Es rullēšanu beidzu ar 6. iezīmi un tad pastas plāksni sagriezu tagliatelle strēmelēs. Pēc sagriešanas tās izkar žāvēties līdz kamēr tiek vārītas.

 

MĀJĀS GATAVOTA OLU PASTA NO CIETO KVIEŠU MANNAS

Mājās tradicionāli gatavo olu pastu. Vai nu tā būtu parasta olu pasta, vai bagātināta ar olu dzeltenumiem vai īpašos gadījumos tikai olu dzeltenumu pasta. Jau esmu gatavojusi olu dzeltenumu pastu, kas, protams, pateicoties brīvi turētu vistu dētu olu dzeltenumiem, ir maiga, mīksta un vijīga pasta ar olīgu garšu un dabīgi koši dzeltenu krāsu. Daudz ierastāk pastas mīklai izmanto visu olu, ieskaitot arī tās baltumu. Tad sanāks parastā olu pasta. Tai ir tikai divas sastāvdaļas - milti un olas un proporcija visās receptēs aptuveni vienāda - uz 100 gramiem miltu 1 liela ola.

Olu pastām parasti izmanto vissmalkākā maluma mīksto kviešu miltus - '00' farina di grano tenero. Olu pastas ir tās, kuras ēd svaigas, nevis izmanto kaltēšanai. Un parasti no tām gatavo nevis dažādu formu pastu, bet gan plākšņu pastu, t.i. pastas mīklu izrullē plāksnē, un tad to attiecīgi sagriež. Tā iegūst lazanjas plāksnes, caneloni ruļļus, tagliatelle, tagliolini, tajarin, pappardelle, kā arī izmanto pildītajām pastām - tortellini, ravioli, agnolotti, caramelle.

Tomēr viss nemaz nav tik vienkārši, lai dažādotu pastas garšu un arī struktūru, puse no parastajiem baltajiem kviešu miltiem  šajā receptē ir aizstāta ar cieto kviešu smalko mannu. Izmantoju De Cecco semola di grano duro rimacinata un lielās olas nāk no Mērijas Vilūnas saimniecības Laukgaļi. Nebūšu oriģināla, lai šeit vēl kaut ko izgudrotu vai uzlabotu, tāpēc izmantoju uzticamu recepti no Deivida Lebovica krājumiem http://www.davidlebovitz.com/2012/01/how-to-make-fresh-pasta-homemade-recipe/. Pievienotās cieto kviešu mannas ietekmē, šai olu pastai ir stingrāks kodiens un pārpalikumi ir pateicīgāki kaltēšanai. Turklāt tai būs dabīgi dzeltenāka krāsa, jo cieto kviešu manna ir dabīgi iedzeltena. Parastos kviešu miltus un cieto kviešu mannu salīdzinājumā var redzēt zemāk esošajā bildē.

 

 

 

 

 

  

 

 

 

 

 

200g kviešu milti
200g cieto kviešu smalkā manna
4 lielas olas

Mīklas gatavošanas tehnika. Vispirms sajauc kopā miltus un mannu, tad tos kaudzē izber uz darba virsmas, centrā izveidojot iedobi, kurā iesit olas. Sākot no centra, pamazām arvien vairāk miltus sajauc ar olām. Kad milti sajaukušies ar olām, veidojot ķepīgu masu, uzsāk mīcīšanu un to turpina 5-7 minūtes. Mīkla ir jāizjūt - tā nevar lipt un ķept, un nevar būt cieta kā akmens.

Ļoti vienkārši, taču pastas mīklu var pagatavot tikai un vienīgi pēc taustes, jo viss ir atkarīgs vienlīdz gan no miltiem, gan olām. Pēc kārtīgas mīcīšanas mīklai būtu jāiegūst vijīga un zīdaina struktūra. Un tā nav tikai daiļrunība, jo mīcīšanas laikā izdalās lipeklis un mīklas zīdainumu var ļoti labi sajust. Pēc samīcīšanas mīklu ātri ietin pārtikas plēvē, jo citādi tā tikpat ātri apkalst un ieliek uz stundu atpūsties ledusskapī. Pēc tam tā ir gatava rullēšanai. Pastu rullē plānāku nekā to vēlas redzēt uz šķīvja, jo vāroties tā nedaudz, tomēr piebriest. Rullējot pastu ir svarīgi ievērot, ka tā mīklas daļa, kas netiek rullēta, tiek turēta pārtikas plēvē, pasargājot to no apkalšanas.

Protams, līdz pastas mašīnu izgudrošanai pasta tika rullēta ar rokām un rulli uz koka darba virsmas. Tomēr, ja ir kāda noderīga virtuves ierīce, tad tā noteikti ir pastas mašīna. Turklāt pats būtiskākais ieguvums ir tieši iespēja izrullēt vienādi plānas pastas plāksnes. Tas ir ļoti būtiski, jo nevienādi izrullēta pasta vārās atšķirīgu laika sprīdi. Un vēl pastas mašīnā lieliski var izrullēt arī pelmeņu mīklu.

Kad pasta ir izrullēta, to sagriežot, gatavo vēlamā piegriezuma izstrādājumu - lazanjas loksnes, kaneloni (caneloni) ruļļus, pappardelle, tagliatelle, fettuccine vai taglierini. Pagatavota pasta ir gatava tūlītējai vārīšanai, to pārklātu ar mitru drānu var uzglabāt svaigu vai arī kaltēt un pēc tam uzglabāt hermētiski noslēgtā traukā.

Šī ieraksta tapšanā izmantota informācija no sen kārotas Keizas Hildebrandas (Caz Hildebrand) un Džeikoba Kenedija (Jacob Kenedy) grāmatas Pastas ģeometrija (The Geometry of Pasta). Vairāk info http://www.geometryofpasta.co.uk, ko iegādājos ar Lukabuka starpniecību.