Pāršķirstot bukstiņa receptes, tā sakarā visbiežāk lietotās frāzes bija omīte, bērnības garša un mīļums. Viena no sildošajām putrām ar bagātīgu aizdaru, kuras garšu restaurējot, es noteikti atturēšos no apzīmējuma pliekans un nabagu ēdiens, jo miežiem un kartupeļiem īstu smeķi piešķir lauku piens un kāda šļuka salda krējuma. Miežu putraimus izvēlos no Jumpravas novada saimniecības Jumpravdzirnavas, Aizputes novada zemnieku saimniecības Kūdrāji, Straupes novada zemnieku saimniecības Eicēni vai Krimuldas novada zemnieku saimniecības Zutiņi 1. Jumpravdzirnavās putraimi tiek ražoti pēc senas tehnoloģijas ar diska drupinātāju un pēc tam tie tiek sijāti, tādējādi putraimi ir vienāda izmēra, kas nodrošina to vienmērīgu gatavību.
Šim vēsturiski tradicionālajam ēdienam ir neskaitamas variācijas, un katra ģimene savu recepti cenšas nodot nākošajai paaudzei. Es respektēju visas citas atšķirīgās šī ēdiena receptes, tomēr es aizdomājos par to, ka diez vai gadsimtiem ilgi būtu saglabājušās jel kādas šī ēdiena receptes, ja tas nebūtu bijis smeķīgs. Manā izpratnē visupirms bukstiņš ir ēdiens, nevis putra. Ēdiens, kurā vienlīdz būtiska loma ir gan miežu putrai, gan tās aizdaram. Otrām kārtām tas ir sildošs un spēcinošs ēdiens, tāpēc ūdenī vārīti miežu putraimi, tomēr nebūs īstā izvēle. Ja akurāt vajag tievēt, bet lauku piens var darīt resnu, vai ja mieži ir lētākie putraimi, ko bērt katlā, labāk izvēlēties kādu citu ēdienu un citu recepti.
Bukstiņa receptei esmu saglabājusi tā tradicionālo pamatu, un nedomāju, ka būtu nepieciešamība pēc uzlabojumiem ar eksotiskām garšām vai produktiem, tomēr esmu nedaudz bagātinājusi aizdaru. Kā garšvielas lietoju gandrīz tikai sāli vai vēl kādu lauru lapu un mazu šķipsniņu muskatriekstu, bet tām noteikti nebūtu jābūt spēcīgām un dominējošām. Tas savādākais receptē varētu būt kartupeļu vārīšana pienā un sīpolu apcepšana zosu taukos, un kūpināta, marinēta bekona pievienošana aizdaram. Vēl man ir iepatikušās idejas par bukstiņu ar žāvētu zuti, kā arī ar vēžu astīšu mērci, kas vēl ir jāizmēģina.
Ar bukstiņa tekstūrām var eksperimentēt, pievienojot dažāda tipa šķirņu kartupeļus - no A tipa šķirnēm (Bete) sanāks bukstiņš ar kožamiem kartupeļiem, bet no C tipa šķirnēm (Agrie dzeltenie, Brasla, Imanta) kartupeļiem sanāks miltaini, krēmīgi biezs bukstiņš, jo kartupeļi būs daļēji izšķīduši. Tā kā man patīk šis pēdējais stils, tad vārīšana varbūt neierasti, bet sākas ar kartupeļiem.
180g miežu putraimi
1-1,5l svaigpiens
500g ļoti miltaini kartupeļi
šļuka saldā krējuma
sāls
Kartupeļus smalki sagriež, ber katlā, pārlej ar pienu un vāra gandrīz mīkstus, tad pievieno putraimus un atlikušo pienu un saldo krējumu. Putraimu briedība mēdz atšķirties, tāpēc arī piena daudzums ir norādīts aptuveni. Labāk pievieno mazāk pienu, un ja šķiet, ka par maz, pievieno vēl uzkarsētu (lai neapstātos vārīšanās) pienu. Putra ir enerģiski jāmaisa, citādi ātri vien piesvils pie katla dibena. Kad putraimi kļūst mīksti un putra sāk smagi vārīties - lēni, paukšķoši burbuļi, nogriež uguni un katlam uzliek vāku. Ļauj putrai uzbriest 10-15 minūtes. Var izmantot mīļo omīšu padomu - ietīt putras katlu avīzēs un segā. Ceļ galdā ar aizdaru un svaigpienu.
Šim vēsturiski tradicionālajam ēdienam ir neskaitamas variācijas, un katra ģimene savu recepti cenšas nodot nākošajai paaudzei. Es respektēju visas citas atšķirīgās šī ēdiena receptes, tomēr es aizdomājos par to, ka diez vai gadsimtiem ilgi būtu saglabājušās jel kādas šī ēdiena receptes, ja tas nebūtu bijis smeķīgs. Manā izpratnē visupirms bukstiņš ir ēdiens, nevis putra. Ēdiens, kurā vienlīdz būtiska loma ir gan miežu putrai, gan tās aizdaram. Otrām kārtām tas ir sildošs un spēcinošs ēdiens, tāpēc ūdenī vārīti miežu putraimi, tomēr nebūs īstā izvēle. Ja akurāt vajag tievēt, bet lauku piens var darīt resnu, vai ja mieži ir lētākie putraimi, ko bērt katlā, labāk izvēlēties kādu citu ēdienu un citu recepti.
Bukstiņa receptei esmu saglabājusi tā tradicionālo pamatu, un nedomāju, ka būtu nepieciešamība pēc uzlabojumiem ar eksotiskām garšām vai produktiem, tomēr esmu nedaudz bagātinājusi aizdaru. Kā garšvielas lietoju gandrīz tikai sāli vai vēl kādu lauru lapu un mazu šķipsniņu muskatriekstu, bet tām noteikti nebūtu jābūt spēcīgām un dominējošām. Tas savādākais receptē varētu būt kartupeļu vārīšana pienā un sīpolu apcepšana zosu taukos, un kūpināta, marinēta bekona pievienošana aizdaram. Vēl man ir iepatikušās idejas par bukstiņu ar žāvētu zuti, kā arī ar vēžu astīšu mērci, kas vēl ir jāizmēģina.
Ar bukstiņa tekstūrām var eksperimentēt, pievienojot dažāda tipa šķirņu kartupeļus - no A tipa šķirnēm (Bete) sanāks bukstiņš ar kožamiem kartupeļiem, bet no C tipa šķirnēm (Agrie dzeltenie, Brasla, Imanta) kartupeļiem sanāks miltaini, krēmīgi biezs bukstiņš, jo kartupeļi būs daļēji izšķīduši. Tā kā man patīk šis pēdējais stils, tad vārīšana varbūt neierasti, bet sākas ar kartupeļiem.
180g miežu putraimi
1-1,5l svaigpiens
500g ļoti miltaini kartupeļi
šļuka saldā krējuma
sāls
Kartupeļus smalki sagriež, ber katlā, pārlej ar pienu un vāra gandrīz mīkstus, tad pievieno putraimus un atlikušo pienu un saldo krējumu. Putraimu briedība mēdz atšķirties, tāpēc arī piena daudzums ir norādīts aptuveni. Labāk pievieno mazāk pienu, un ja šķiet, ka par maz, pievieno vēl uzkarsētu (lai neapstātos vārīšanās) pienu. Putra ir enerģiski jāmaisa, citādi ātri vien piesvils pie katla dibena. Kad putraimi kļūst mīksti un putra sāk smagi vārīties - lēni, paukšķoši burbuļi, nogriež uguni un katlam uzliek vāku. Ļauj putrai uzbriest 10-15 minūtes. Var izmantot mīļo omīšu padomu - ietīt putras katlu avīzēs un segā. Ceļ galdā ar aizdaru un svaigpienu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru