Salikornijas (Salicornia europaea, angliski - samphire, marsh samphire, glasswort, flāmiski - zeekraal) aug vairāku jūru un okeānu krastmalu sāļajās smiltīs, paisuma un bēguma skartās grīvās, estuāros un dubļainos slīksnājos. Tās bieži dēvē arī par jūras sparģeļiem, ņemot vērā tās augšanu sālsūdens piekrastēs un vizuāli attālu līdzību ar jauniem, zaļiem sparģeļiem. Citiem savukārt tās atgādina sulīgu kaktusu bez adatām. Lai arī nedaudz līdzīgas, tomēr salikornijas nav jūraszāles. Tās ir izturīgs un mazprasīgs augs ar kraukšķošu tekstūru un sāļu garšu. Latvijas veikalu plauktos neesmu manījusi, bet parasti tās atvedu no ceļojumiem uz Holandi vai Britu salām. Salikornijas var ēst svaigas salātos vai arī noblanšēt vai pāris minūtes apcept sviestā, pārliet ar beurre blanc - siltu sviesta mērci ar reducētu baltvīnu (vai citronu sulu, vai baltvīna etiķi) un pasniegt kopā ar zivīm vai jūrasveltēm. Labi iederas arī dažādos olu un tomātu ēdienos. Visciešākie salikornijas sabiedrotie ir sviests un citronu sula.
Ēšanai izmanto jaunos dzinumus, šķiedrainie kāti ir samērā neizteiksmīgi un cieti. Ja salikornijas ievāc paši, tās vispirms saplēš mazākos posmos, aizmet raupjos, šķiedrainos kātus un noskalo no smiltīm. Termiski apstrādātas tās zaudē daļu sāļuma, tamdēļ ēdienam nedaudz sāli tomēr varētu vajadzēt, ko nevarētu teikt par ēdienu, kam pievienotas svaigas salikornijas. Ar ilgu cepšanu gan nevajadzētu aizrauties, jo brīdī, kas salikornijas kļūst mīkstas, tās zaudē savu burvību, kas slēpjas kraukšķīgumā.
500g jēlas garneles ar čaulu
250g salikornijas
200g tomāti
1 sīpols
2 ķiplodaiviņas
šķipsna asais pipars
svaigi maltu piparu maisījums
kūpināta sāls pārslas
baltmaizes sķēles grauzdēšanai
Garneles noskalo, tām norauj galvas ar ūsām un nosusina. Uz pannas sviestā apcep smalki sagrieztu sīpolu, kad tas kļuvis zeltains, pieber garneles, sasāla un maisot cep līdz tās kļūst oranžīgi sārtas. Atdzesē, noloba čaulu un rezervē. Uz pannas pie apceptajiem sīpoliem pieber smalki sagrieztu ķiploku un sviestā nedaudz apcep, pievieno salikornijas un mirkli pacep, pievieno tomātus (lielos tomātus sagrieztus gabalos, ķirštomātus - pārgrieztus uz pusēm) un izlobītās garneles un mirkli pacep. Pārber ar pāris šņāpieniem svaigi maltiem pipariem, sāls pārslām un aso piparu. Tosterī apgrauzdē baltmaizes šķēles. Ceļ galdā ar baltmaizes grauzdiņiem. Pasniedz ar holandiešu baltvīnu (jā, Holande ir viena no vīndarīšanas zemēm!), piemēram, 2012. ražas gada Schouwen-Duiveland Gris ('Pinot Gris', 'Pinot Blanc') no De Kleine Schorre darītavas.
250g salikornijas
200g tomāti
1 sīpols
2 ķiplodaiviņas
šķipsna asais pipars
svaigi maltu piparu maisījums
kūpināta sāls pārslas
baltmaizes sķēles grauzdēšanai
Garneles noskalo, tām norauj galvas ar ūsām un nosusina. Uz pannas sviestā apcep smalki sagrieztu sīpolu, kad tas kļuvis zeltains, pieber garneles, sasāla un maisot cep līdz tās kļūst oranžīgi sārtas. Atdzesē, noloba čaulu un rezervē. Uz pannas pie apceptajiem sīpoliem pieber smalki sagrieztu ķiploku un sviestā nedaudz apcep, pievieno salikornijas un mirkli pacep, pievieno tomātus (lielos tomātus sagrieztus gabalos, ķirštomātus - pārgrieztus uz pusēm) un izlobītās garneles un mirkli pacep. Pārber ar pāris šņāpieniem svaigi maltiem pipariem, sāls pārslām un aso piparu. Tosterī apgrauzdē baltmaizes šķēles. Ceļ galdā ar baltmaizes grauzdiņiem. Pasniedz ar holandiešu baltvīnu (jā, Holande ir viena no vīndarīšanas zemēm!), piemēram, 2012. ražas gada Schouwen-Duiveland Gris ('Pinot Gris', 'Pinot Blanc') no De Kleine Schorre darītavas.
Receptei iedvesmojos no holandiešu virtuvei veltītas grāmatas - Janny de Moor, Recipes from My Dutch Kitchen.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru