Griķi it kā Latvijas kulinārijā jautājumus neraisa, tomēr griķu pārstrāde ir attīstījusies daudz tālāk par intensīvi smaržojošiem ar tvaiku apstrādātajiem tumšbrūnajiem trīsšķautnainajiem riekstiņiem (griķi nav graudaugs, tāpēc to sēklas nav graudi). Iespējams daudzi tikai tādus griķus ēduši un tādus vai nu dievina, vai ienīst! Lielrūpnieciskajās ražotnēs griķu riekstiņiem ārējo apvalku noņem, tos apstrādājot ar tvaiku. Temperatūra ir tik augsta, ka griķi "apgrauzdējas" - kļūst tumši, intensificējas to smarža, kurā arī parādās termiskas apstrādes notis. Tiek uzskatīts, ka augstā temperatūra apstrādes laikā samazina vitamīnu un bioloģiski aktīvo vielu daudzumu griķos. Savukārt mazie ražotāji gan nelielo apjomu, gan izmaksu dēļ šādu tehnoloģiju neizmanto un riekstiņa ārējo apvalku atdala mehāniskiem līdzekļiem. Mehāniski apstrādāti pēc apvalka noņemšanas griķi ir pasteļbēšā krāsā ar zaļganu nokrāsu. Šī iemesla dēļ tie tiek saukti par zaļajiem griķiem. Vēl tos sauc par dzīvajiem griķiem, jo atšķirībā no ar tvaiku apstrādātajiem, tie joprojām ir dīgtspējīgi. Mehāniski apstrādātiem griķiem ir maiga, neapgrauzdētu riekstu garša.
No apvalkiem mehāniski atdalītos griķus var pārstrādāt tālāk (daļēji tas notiek apvalka atdalīšanas procesā, kad neliela daļa riekstiņu sabirst). Rupjāk sabirzušie kļūst par putraimiem, smalkāk - par mannu, bet vissmalkāk - miltiem. Sadalīšana rupjuma gradācijās notiek sijājot, tad tiek iegūts vēl viens produkts - klijas.
Patlaban griķu mannu esmu manījusi tikai eko/bio veikalos, kuru piedāvājumā ir mazo, vietējo saimniecību produkcija, kas griķus apstrādā mehāniskiem līdzekļiem. Tomēr miltu klāstā pieejamība ir it kā plašāka, jo tie mēdz būt arī lielveikalu klāstā, tomēr ārpus Latvijas ražotie milti var būt iegūti no termiski apstrādātiem griķiem.
Jāatceras, ka griķi un visi to pārstrādes produkti (manna, putraimi, milti, klijas) ir bez lipekļa (glutēna). Tomēr bezglutēna diētai derīgi tie, kas īpaši marķēti, jo bieži vien griķu pārstrāde nav nodalīta no graudaugu pārstrādes. Šī putra ne vien garšo bērniem, bet ir arī piemērota bērnu uzturam.
500 ml piens
50 g griķu manna
1/4 tējk. sāls
1 tējk. niedru cukurs
2 olas dzeltenumi (pēc izvēles)
Pasniegšanai:
medus vai kļavu sīrups, vai kokosriekstu cukurs
mellenes (ziemā aizstāj ar ievārījumu vai ar cukuru rīvētām mellenēm)
Katlinā uzkarsē pienu, pievieno sāli un cukuru. Verdošā pienā nepārtrauktas tievas strūkliņas veidā ieber mannu, nepārtraukti maisot, lai neveidojas kunkuļi. Putru vāra uz lēnas uguns bieži to apmaisot. Vāra aptuveni 10 minūtes līdz kamēr putra sabiezē. Kad gatava, ātri iemaisa olas dzeltenumus. Ja putras tīk šķidrākas, ceļ galdā nekavējoties, ja biezākas - katliņam uzliek vāku un ļauj mannā uzbriest aptuveni 5-7 minūtes. Ceļ galdā ar meža vai dārza mellenēm un medu (kļavu sīrupu) vai kokospalmu cukuru.
Griķu mannu ražo saimniecība Bebri (bioloģiski sertificēta), tā iegādājama bio/eko veikalos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru