 |
| Klusā okeāna baltās garneles (Litopenaeus vannamei) jeb Vannamei garneles |
Kopš Mere Shrimp Farms Rīgā audzē Klusā okeāna baltās garneles (Litopenaeus vannamei), ko bieži sauc no to latīniskā nosaukuma atvasinātā vārdā par Vannamei garnelēm un tās tiek piegādātas jau nozvejas dienā, arī Latvijā var baudīt garneles visā to greznībā. Īsti svaigas (pirmajā nozvejas dienā) tās, protams, vislabāk garšo jēlas vai gandrīz jēlas - karpačo vai seviče. Gardākais garneļu pagatavošanas veids ir uz grila, bet, kad grila sezonai nav piemērots gadalaiks, cepšana sāls garozā ar garnelēm dara brīnumus - tās cepas čaulā savā sulā un saglabā fantastisku garšu un aromātu. Svaigi nozvejotas Vannamei garneles ir sprīdi garas, tvirtas un pēc jūras liegi smaržojošas.
Ierasti sāls garozā cep veselas zivis, kam ir stingra gaļas struktūra - līdaku, sarkano jūras asari, tilapiju, taču arī lielās garneles sāls garozā izcepas sulīgas un ar kodiena kraukšķi, ja vien tās jau nav samocītas - ceļojušas nezināmi ilgi nenosakāmā temperatūrā, bijušas sasalušas un ar vienu noteikumu - tās nedrīkst pārcept. Lai arī Londonā bāzētā spāņu restorāna Barrafina šefpavāri grāmatā Barrafina: A Spanish Cookbook iesaka nelielu garneļu daudzumu jūras sāls kārtā cept pannā uz gāzes degļa, lielāku garneļu daudzumu ērtāk ir izcept cepeškrāsnī. Garneles ir gatavas tiklīdz tās nomaina krāsu - no zilpelēkas pārvēršas oranžīgā sārtulē. Pārceptas tās kļūst sausas, sīkstas, grūti nolobāmas, jo gaļa pieraujas pie čaulas.
Ierasti sāls garozā cep veselas zivis, kam ir stingra gaļas struktūra - līdaku, sarkano jūras asari, tilapiju, taču arī lielās garneles sāls garozā izcepas sulīgas un ar kodiena kraukšķi, ja vien tās jau nav samocītas - ceļojušas nezināmi ilgi nenosakāmā temperatūrā, bijušas sasalušas un ar vienu noteikumu - tās nedrīkst pārcept. Lai arī Londonā bāzētā spāņu restorāna Barrafina šefpavāri grāmatā Barrafina: A Spanish Cookbook iesaka nelielu garneļu daudzumu jūras sāls kārtā cept pannā uz gāzes degļa, lielāku garneļu daudzumu ērtāk ir izcept cepeškrāsnī. Garneles ir gatavas tiklīdz tās nomaina krāsu - no zilpelēkas pārvēršas oranžīgā sārtulē. Pārceptas tās kļūst sausas, sīkstas, grūti nolobāmas, jo gaļa pieraujas pie čaulas.
Neierastākais, ka cepšanās laikā garneles ir pārklātas ar sāli un nevar redzēt mirkli, kad tās ir gatavas - kļūst koši sārtas, tāpēc vien atliek paļauties uz pulksteni un termometru. Garšvielām šai receptē praktiski nav nekāda nozīme, jo caur garneļu čaulām tās neiesūcas, tomēr garneles pārbēru ar smalki sakapātiem pētersīļiem un rīvētu citrona miziņu, lai, atlaužot sāls kārtu, sajustu patīkamu aromātu.
1 kg garneles
2 kg rupjais jūras sāls
Cepampannā ieklāj cepampapīru. Rupjo sāli ieber bļodā un samitrina ar ūdeni, lai tas labāk turētos kopā. Uzber mitro sāli uz cepešpannas un vienmērīgi izlīdzina aptuveni 1 cm biezumā. Uz sāls kārtas cieši vienu blakus otrai izkārto garneles. Cenšas garneles nelikt vairākās kārtās, lai arī starpas starp tām nav nepieciešamas un tās var saspiest cieši kopā. Pārber ar atlikušo sāli, veidojot sāls virskārtu un cieši piespiež. Parullējot cepampapīru sānu malas nedaudz uz augšu, sāli vieglāk piespiest pie garneļu sāniem. Pirms likšanas cepeškrāsnī garnelēm jābūt pilnībā sāls ieskautām. Liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 250 grādos un cep 10 minūtes. Izņem no cepeškrāsns, atlauž sāls virskārtu un garneles kārto traukā. Tās ir karstas, tamdēļ ērtāk to darīt ar stangām. Būtiski garneles no sāls izņemt uzreiz pēc izņemšanas no krāsns, citādi tās turpinās cepties. Ceļ galdā ar sofrito mērci vai vasabi majonēzi un bageti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru