Klasiku klasika ir mandeļu frangipane. Vienkārši klasika ir pistāciju frangipane. No gatavošanas viedokļa nekādu atšķirību, pievieno vai nu mandeļu vai pistāciju masu (miltus). Taču gan vizuāli, gan no garšas saderību viedokļa ar avenēm saderīgāks ir pistāciju frangipane. Līdzīgi arī ar aprikozēm.
Ņemot vērā, ka Latvijā vismaz pagaidām gatavu pistāciju masu nevar iegādāties, frangipane gatavoju no pistāciju miltiem, kurus arī diemžēl nevar iegādāties un nākas malt pašai. Nepieciešamas nesālītas, izlobītas pistācijas. Kodolus blanšē un noloba koši violeto miziņu, bet spilgti zaļos kodoliņus samaļ. Iesaku malt kodolus kopā ar cukuru, lai maļot veidotos viendabīgāka masa. Jāsamaļ ir smalki, līdz viendabīgai konsistencei. Grauda spēks pirktās grieķu pistācijas bija fantastiski svaigas, mīkstas un koši zaļas, tāpēc baidījos tās sabojāt pārāk ilgi maļot līdz sāktu atdalīties eļļa. Svaigas pistācijas ir tik mīkstas un maigas, ka cepoties tās izlīdzinās un pildījums neatstāj graudainu tekstūru kā varētu šķist pēc bildes.
40g cukurs (pūdercukurs, ja pistācijas nemaļ kopā ar cukuru)
80g pistāciju milti
11/2 ēdamk. baltie kviešu milti
90g sviests
1 liela ola (pīļu ola)
1ēdamk. rums
Sviestu sakuļ ar cukuru vai cukura un pistāciju miltu masu (ja cukurs malts kopā ar pistācijām) līdz pufīgai konsistencei. Masā iemaisa kviešu miltus, olu un rumu. Krēms ir gatavs pildīšanai! Cepoties tas nedaudz uzpūtīsies, tāpēc tarti līdz malām nepilda, bet atstāj brīvu vismaz puscentimetru, lai pildījumam ir vieta uzpūsties un lai tas neiet pāri malām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru