KRĀSNĪ CEPTI LUCĪŠI

Lucītis (Zoarces viviparus (L.), angliski  - eelpout, viviparous blenny vai European eelpout, franciski - blennie vivipare vai loquette européenne, spāniski - zoarces viviparus) ir zivs ar slaidu ķermeni, kas priekšgalā ir paresnināts un vienmērīgi saplacināts astes virzienā. Galva samērā liela ar plašām žaunu atverēm, augšžoklis nedaudz izvirzīts uz priekšu, lūpas biezas. Uz žokļiem ir nelieli koniski zobi. Āda ir gļotaina, zvīņas sīkas un iegremdētas ādā. Lucīšu krāsa ir mainīga un tā ir atkarīga no vides. Mugura parasti ir no smilšu brūnas līdz tumši brūnai ar vienu vai vairākām tumšu plankumu sērijām ķermeņa sānos un uz muguras spuras. Vēders ir iedzeltens, savukārt krūšu spuru malas dzeltenīgas, dažreiz arī oranžas. Vairāk info http://www.latvijasdaba.lv/zivis/zoarces-viviparus-l/. Lucīši vidēji mēdz būt 25-35 cm gari, bet var sasniegt pat 40 cm garumu. Tā ir saimnieciski nozīmīga un vērtīga zivs ar lielu tauku saturu gaļā. Lucīši Rīgas līcī tiek zvejoti izsenis, patlaban tos galvenokārt zvejo ar lucīšu murdiem.

Atkal diemžēl jāsaka, ka recepšu krājumu nav daudz. Iespējams, ka tradicionālākais lucīšu apstrādes veids ir kūpināšana, bet ne tik bieži kūpinātus lucīšus var ieraudzīt pārdošanā. Lielveikalos Latvijai raksturīgās zivis praktiski netirgo, izņēmums ir reņģu liemeņi. Ir pāris internetā klejojošas receptes - viena kotlešu, kur lucīšu gaļai piejauc cūkas malto gaļu un otra lucīšu zupas recepte, kas pārpublicēta vairākas reizes. Jā un, protams, neiztrūkstošā zivju pagatavošana latviešu stilā - apvārtīti miltos un olā un cepti uz pannas sviestā (no eļļas vajadzētu atturēties, jo lucīši sader tikai ar sviestu!). Lūk, vēl viena recepte, ļoti garda, ātra un vienkārša. Lucīši lieliski garšo cepti sviestā un baltvīnā ar pētersīļu, diļļu un ķiploku pildījumu, kas pēc izcepšanas smuki turas vēderā un ir ēdams kopā ar zivi.

Papildinājums (21.05.2015.). Tā kā man zivis ļoti garšo un vēl vairāk man garšo vietējās zivis, un pagaidām neko labāku par šo recepti neesmu izdomājusi, tad pie tās atgriežos gadu no gada. Vēlreiz varu uzsvērt, ka ļoti būtiska šajā receptē ir kvalitatīva sviesta garša, kas cepšanās laikā emulsējas ar baltvīnu un veido fantastisku mērci. Ja lucīši ir mazāki vai nav daudz laika, tos saliktus uz pannas var vienkārši pārbērt ar sasmalcinātiem zaļumiem, sakapātu ķiploku un sālīta sviesta piciņām, pārliet ar baltvīnu un krāsnī iekšā (skatīt bildes raksta apakšā). Pēdējoreiz cepšanai izmantoju viegli sālīto (franciski demi-sel) Echiré zīmola sviestu, kas noteikti bija tā vērts.

1 kg lieli lucīši
100 g sviests
150-200 ml sauss baltvīns
1 tējk. balto sinepju pulveris
3 daiviņas ķiploks
buntīte pētersīļi un dilles
rupjais jūras sāls, baltie pipari, Patagonijas pipari

Lucīši ir samērā gļotaini, tāpēc tos rūpīgi nomazgā. Zivīm iztīra iekšas, ar papīra salveti izslauka zivs vēderu, lai nepaliktu ne drusciņa no iekšām, ne arī asinīm vai arī tās vēlreiz nomazgā un nosusina. Sagatavo pildījumu. Smalki sagriež pētersīļus un dilles, liek bļodā un pievieno ķiplokspiedē izspiestu ķiploku, sinepju pulveri, sāli, piparus un 50g sviestu istabas temperatūrā. Visu sajauc pastveidīgā masā. Cepampannu izklāj ar foliju. Atlikušo sviestu (50g) sagriež mazos gabaliņos un izbārsta pa pannu. Lucīšus kārto pannā augšpēdus, tas ir ar vēderu gaisā, kuru piepilda ar iepriekš pagatavoto masu. Ar vairākiem šļakstiem pāri pārlej baltvīnu. Pārber ar sāli un pipariem. Liek iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos un cep 15-20 minūtes atkarībā no zivju lieluma. Ceļ galdā ar kartupeļu biezeni. Pasniedz ar kādu vienkāršu Dienvidāfrikas 'Chenin Blanc', mana izvēle bija 2013.ražas gada MAN Family Wines Free-run Steen ('Steen' ir vietējais nosaukums 'Chenin Blanc' šķirnei un tos lieto kā sinonīmus) 'Chenin Blanc' Coastal Region.

Lūk, ātrais lucīšu pagatavošanas veids

Echiré zīmola sviestu var iegādāties veikalā Gastronome Brīvības ielā 31, Patagonijas piparus var iegādāties specializētajā garšvielu veikalā Gourmet Studio Lienes ielā 9. Dienvidāfrikas MAN Family Wines darītavas 'Chenin Blanc' vīnu izplata Vīna studija.